1. Elektriskā strāva šķidrumos
Kad runājam par elektrisko strāvu, tad ikdienā liekas satopams un pašsaprotams process, bet patiesībā zem tā visa slēpjas daudz neizprotami jautājumi. Strāva izpaužas dažādi. Ir gan ūdens, gan gaisa strāvas. Var teikt, ka arī sporta stadionos „strāvo” sporta cienītāji. Par strāvu runā tad, kad vienādas lietas kustas vienā noteiktā virzienā. Pats jēdziens tiek attiecināts arī uz elektriskās strāvas ķēdēm, jo tajās daudzi lādiņnesēji (elektroni vai joni) kustas vienā kopējā virzienā. Spēkā ir šāda definīcija: ar elektriskās strāvas stiprumu saprot lādiņnesēju daudzumu, kas laika vienībā izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu. Elektriskā strāva vielā var plūst tad, ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņnesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā, kas mūsu acīm ir nesaskatāms lielums. Par šādām vielām saka, ka tās labi vada elektrisko strāvu jeb tie ir vadītāji.
Šķidrumi ir gan dielektriķi, gan vadītāji. Šķidrumos strāvu rada gan pozitīvie, gan negatīvie joni. Vadītāji - šķidrums, kurā veidojas joni un tādējādi notiek elektrības vadīšana. Piemēram, tīrs (destilēts) ūdens ir dielektriķis, bet sālsūdens ir labs elektrības vadītājs, jo sāls molekulas ūdenī disociē pozitīvajos un negatīvajos jonos. Tas nozīmē, ka pretēji metāliem, kuriem piemīt elektronu vadītspēja, šķidrumiem piemīt jonu vadītspēja. Mēs varam izdarīt secinājumu, ka elektriskā strāva daudzos šķidrumos (atšķaidītās skābēs, sārmos, sāļos) ir organizēta jonu kustība, tas ir, atomu vai atomu grupu ar nepietiekamu vai lieku (salīdzinājumā ar neitrālu atomu) elektronu skaitu. Jonu klātbūtni šķidrumos nosaka elektrolītiskā disociācija.…
