Dabas liegums
“Tebras ozolu meži”
Mežs ir ekosistēma, kurā galvenais organiskās masas ražotājs ir koki. Mežs ir sarežģīta sistēma – tajā ietilpst gan dažāda vecuma koki, gan pameža un zemsegas augi un meža dzīvnieki, gan augsne ar tās bagātīgo faunu.
Savukārt, dabas lieguma „Tebras ozolu meži” izveidošanas galvenais mērķis ir saglabāt ozolu mežus, kas ir īpaši aizsargājams biotops Latvijā un Eiropas Savienībā.
Dabas liegums ir iekļauts NATURA 2000 vietu sarakstā pēc biotopu direktīvas kritērijiem.
Producentu, reducentu, konsumentu funkcijas
Galvenie producenti dabas liegumā Tebras ozolu meži” ir kokaudze, jo tā producē skābekli, fotosintēzē meži izmanto oglekļa dioksīdu, kas atmosfērā nonāk no dažādiem avotiem. Augšanas procesā augi absorbē oglekļa dioksīdu, kurš savienojumā ar ūdeni veido vienkāršos cukurus, no tiem savukārt rodas sarežģītāki savienojumi, kas veido auga struktūru.
Galvenie konsumenti dabas liegumā „Tebras ozolu meži” ir tajā mītošie dzīvnieki – meža cūkas, stirnas, vāveres, zaķi, kā arī lieguma teritorijā augošās sēnes, kas par enerģijas avotu izmanto autotrofu radītās organiskās vielas.
Producentu, reducentu, konsumentu funkcijas
Galvenie reducenti dabas liegumā „Tebras ozolu meži” ir augsnes baktērijas, kas noārda producentu un konsumentu ražotās organiskās vielas līdz minerālvielām (ūdens, ogļskābā gāze un minerālsāļi).
Organismu pielāgojumi dzīvei meža ekosistēmā
Dabas liegumā mītošās sugas ir pielāgojušās dzīvei mēreni siltā un mitrā klimatā.
Dabas liegumā mītošajiem dzīvajiem organismiem ir dažādi pielāgojumi, piemēram:
ķermeņa segums
(spalvas vai mati, kas aizsargā no ārējās vides kairinājumiem, ežiem -adatas);
ķermeņa forma un krāsa
(piemēram, meža cūkas ieguvušas koksnei un zemsegas krāsai līdzīgu toni, stirnām ir izveidojušās garas kājas, kas ļauj ātri pārvietoties);
individuāli pielāgojumi
(piemēram, dzeņi ar spēcīgo kaltveidīgo knābi iegūst zem koka mizas mītošos kukaiņus, kaļ dobumus).…
