Ir eitanāzijas pretinieki, kas konsekventi saista eitanāziju ar nacistiskajā Vācijā piekopto cilvēku nonāvēšanas sistēmu, prognozējot tās iespējamu atjaunošanos eitanāzijas legalizācijas gadījumā.
Arī tādu reliģijas pārstāvji kā Kristietība, Jūdaisms, Islāms un Budisms ir absolūti pret eitanāzijas veikšanu, jo tas ir pretrunā ar to reliģiskās pasaules uzskatiem.
Hinduismā prevalē 2 pretēji viedokļi. No vienas puses, jāatbalsta visu, kas mazina cilvēka ciešanas un, ja tās ir neizturamas un nenovēršamas, tās var pārtraukt eitanāzijas ceļā. Pretējais viedoklis pamatojas karmas principā, ka nedrīkst iejaukties neizdziedināmi slimā dzīvē, nesabojājot viņa un pašu eitanāzijas īstenotāju karmu.
Argumenti PAR
Lai aizstāvētu pacientu tiesības uz brīvu izvēli, ASV 1980. gadā tika nodibināta eitanāzijas aizstāvju biedrība "Hemlock society."
Baltijā publiska diskusija par to, ka vajadzētu legalizēt eitanāziju, sākās Lietuvā 90. gados, kad kāda Živile Slavinskiene pēc sava 19 gadus vecā dēla Šarūna ilgstoša lūguma injicēja viņam nāvējošu medikamentu devu.
Demokrātiskā sabiedrībā ikvienam tās loceklim ir tiesības izvēlēties arī savu nāves laiku, it īpaši, ja viņš cieš nepanesamas sāpes un kļuvis par apgrūtinājumu tuviniekiem. *Latvijas Pretvēža apvienības pētījumi liecina, ka 60% onkoloģisko pacientu cieš neizturamas un ilgstošas sāpes un 82% gadījumu lietotā terapija nepalīdz
Diskusija
Uz ētikas principiem balstīts ir retoriskais jautājums - vai ir humāni likt dzīvot cilvēkam, kurš, būdams pie pilna prāta un skaidras apziņas vēlas šo dzīvi atstāt?
…