Pamatiedzīvotāji
Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas pirmiedzīvotāji. Plašākā nozīmē tā sauc iedzīvotājus, kuri kopš seniem laikiem dzīvo noteiktā teritorijā. Aborigēni mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita. Aborigēnu sociālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas un viņi iegūst arvien lielākas tiesības.
Eiropas kolonistu pieplūdums sākotnēji aborigēniem nesa tikai nelaimes. Tūkstošiem pirmiedzīvotāju krita sadursmēs vai mira no eiropiešu ievazātajām slimībām. 19. gadsimta 50. gados daudzus aborigēnus pārvietoja uz īpaši izveidotiem rezervātiem, tā maldīgi cerot izskaust aizvien pieaugošo nabadzību.
Kopš 20. gadsimta 50. gadiem pielikts daudz pūļu, lai veicinātu sapratni starp valsts iedzīvotājiem. Aborigēnu dzīves apstākļi ir uzlabojušies, tomēr vēl joprojām gandrīz visās sadzīves jomās, ieskaitot veselības aizsardzību, izglītību un apgādi ar mājokļiem, viņu stāvoklis salīdzinājumā ar citiem austrāliešiem ir sliktāks. Lūzuma punkts iestājās 1992. gadā, kad Augstā tiesa noraidīja tā saukto terra nullius doktrīnu, kas uzskatīja, ka Austrālija līdz britu ieceļošanai nepiederēja nevienam. Tam sekoja "Iezemiešu īpašumtiesību akta" pieņemšana, kurš noteica, ka tajās teritorijās, kur aborigēni var pārliecinoši pierādīt savu zemju atņemšanas faktu, viņiem ir tiesības atgūt tās atpakaļ.
Aborigēnu zīmējumi tagad atzīti par vieniem no senākajiem mākslas darbiem pasaulē, bet mūsdienu aborigēnu mākslai uzmanību sāka pievērst tikai 20. gadsimta 70. gados. Arī aborigēnu rakstnieki izvirzījušies Austrālijas literatūras priekšplānā. Visā valstī tiek izveidoti aborigēnu kultūras centri, un ir maz ticams, ka Austrālija kādreiz atkal varētu atteikties no sava senatnes mantojuma.
…