Eduards Veidenbaums

Atziņas, secinājumi
Dzīves realitāte un ideāla neatbilstība joprojām baro dzeju, bet
izsacīts vārds palīdz dzīvot gan dzejniekam, gan lasītājam;
 Veidenbauma dzeja ir asa, skaudri ironiska, šaustoša – simboliem,
metaforām un vārdu spēlēm blīva.
‘’ Ja tev pasaulē jūtīga sirds, muļķis tu būsi un ticēsi niekiem.’’
Arī šodienas cilvēka dzīvi apdraud “niknas vētras”, kā eksistenciālā
cīņa, centieni iegūt labu izglītību, savas vietas meklēšana, personiskās
dzīves cerības: mīlestība, ģimene. Cilvēks vēlas būt brīvs un laimīgs,
lai nebirst ”cerības kā rudens lapas”.

Sarkastiskā izsmieklā dzejnieks savā dzejā atmasko melus. Bagātību
var iegūt ar centību un paša pūlēm. Viņš māca saprast, ka ceļi, kas
sekmē mantīgo šķiru labklājību, ir netīri, kaut arī tie paslēpti aiz ārējā
cienīguma:
„Ikkatrs tev godu dod, centīgs vīrs,
Caur paša pūlēm tu ieguvies mantā.
Gan līdzeklis katrs nav bijis tev tīrs,
Par to jau nekas, kad tik ģērbies tu samtā”.

…