Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par etniskas grupas pārstāvjiem, bet vairāk par jūdaisma piekritējiem, kas cēlušies no izraēļiem. Atbilstoši tradicionālajiem likumiem, par ebreju tiek uzskatīts ikviens, kura māte ir ebrejiete, vai arī cilvēks, kas pieņēmis Jūdaismu. Ebreji arī uzskata, ka cilvēks, kas ir piedzimis par ebreju, vai arī pieņēmis Jūdaismu, būs ebrejs uz visiem laikiem.
Jūdaisms.
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra. Šī reliģija ir viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām* ticībām, kas radusies aptuveni 2000 gadus p.m.ē.
Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām mūsdienu reliģijām, īpaši Kristietībai un Islāmam. Jūdaisms balstās uz Torā aprakstīto Dieva likumu studēšanu un ievērošanu. Torā ir aprakstīti 613 likumi, kas jāievēro katram ebrejam. Daudzi no tiem attiecas uz upurēšanas ceremonijām Jeruzalemes templī, un mūsdienās mazāk par 300 no šiem likumiem tiek ievēroti.
Ebreju kultūras vēsture.
Semītu izcelsmes klejojošu lopkopju cilti- ebrejus , kas ieradušies Kanānā (mūsdienu Palestīnā) no Mezopotāmijas apmēram 2. g.t.p.m.ē, tiek uzskatīti par mūsdienu Izraēlas pamatnāciju. Vēlāk daļa ebreju, saskaņā ar Bībeles leģendām – Jēkaba dzimta, apmēram 17. gadsimta p.m.ē.sākumā devusies uz Ēģipti citu, brīvāku zemju un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ap 14. gadsimtu p.m.ē. ebrejus sāka ņemt verdzībā un tikai 1250. gadā p.m.ē pravietis Mozus panāca ebreju atbrīvošanu, vēlāk kļūstot par to vadoni. Kļuvuši brīvi, ebreji nonāca apsolītajā zemē- Kanānā, kuru viņi jau bija pametuši pirms apmēram 400 gadiem. Tur 1050. gadā viņiem izdevās nodibināt savu valsti, kura pastāvēja līdz pat 933 gadam p.m.ē. Pēc valdnieka Zālamana nāves valsts sadalījās divās daļās- Izraēlā un Jūdajā. Izraēlu 722.gadā p.m.ē iekaroja asīrieši, bet jūdaju 586. gadā p.m.ē- babilonieši, kas lika nopostīt Jeruzalemes templi un ebrejus izvest tā sauktajā Bābeles gūstā. Tikai 439. gadā p.m.ē ebrejiem tika ļauts atgriezties dzimtenē un viņi atjaunoja templi. Otro reizi templis tika nopostīts 70.gadā, kad Romas imperators sodīja ebrejus par sacelšanos. No tempļa līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena siena- Raudu mūris.
1939. gadā Hitlera gestapo “rūpējoties” par vācu rases tīrību pret ebrejiem sāka holokaustu. Vācijas koncentrācijas nometnēs tika iznīcināti ~6miljoni šīs rases pārstāvji. Tieši komunisma un nacisma laikā ebreji tika visvairāk nicināti. Šī rase tika uzskatīta par apkaunojumu visai pasaulei. Šobrīd stāvoklis ir mainījies un ebreji tiek ļoti cienīti.
…
