"Dzīvnieku ferma" ir Džorža Orvela 1945. g. romāns, ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. antiutopiskajiem romāniem. Romāns ir veidots politiskas alegorijas formā un balstīts uz notikumiem, kas norisinājās PSRS Josifa Staļina valdīšanas laikā. Publicēšanas laikā romāns "Dzīvnieku ferma" bija Orvela veiksmīgākais darbs - gada laikā tika pārdoti 25 000 eksemplāru. Sākotnēji Orvels grāmatai bija sagatavojis priekšvārdu, kurā runāja par preses brīvību Anglijā (tajā tika apspriesta pašcenzūra); ironiskā kārtā šis priekšvārds pats tika cenzēts.
“Dzīvnieku fermā” attēlotais jaunajiem lasītājiem varētu šķist neiedomājams, neiespējams absurds, tomēr tiem, kas piedzīvojuši padomju laiku, – precīzs tālaika būtības atspoguļojums, tiesa, groteskā formā.
Kad fermas godalgotais vidējās baltās šķirnes kuilis Majors sasauc dzīvnieku sapulci Muižas fermā, viņš pastāsta par sapni, kurā tiek sapņots par cilvēces izzušanu un dzīvnieku dzīvi brīvībā, mierā un harmonijā. Viņš salīdzina cilvēkus ar parazītiem un iemāca dzīvniekiem revolūcijas dziesmu „Angļu zvēri”. Dzīvnieki cer, ka reiz pienāks revolūcijas diena un cilvēki no fermas pazudīs.
Kad pēc trim dienām nomirst vecais Majors, divas cūkas – Sniedziņš un Napoleons – sāk rīkoties pie Majora sapņa realizēšanas. Kādu dienu fermeri Džonsu, kam patīk iedzert, viņa sievu un mājdzīvnieku kraukli Mozu padzen no fermas un dzīvnieki pārņem tās kontroli. Uz sienas tiek uzrakstīti septiņi Animālisma baušļi, no kuriem svarīgākais un stāstā svarīgākais ir pēdējais - „visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi”. Muižas ferma tiek pārdēvēta par Dzīvnieku fermu. Visi dzīvnieki cītīgi strādā fermas labā, bet īpaši izceļas viens – vezumu zirgs Bokseris, kura mīļākais sauklis ir „Es strādāšu vēl centīgāk!”.
…