Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki
Notiek Rīgā no 1873. gada 26. līdz 29. jūnijam (I– V Dziesmu svētku norises datumi sniegti pēc vecā stila).
Kopkorī 1003 dziedātāji. Irlavas Skolotāju semināra orķestrī 30 muzikanti.
Tiek izstrādāta svētku norises gaita, kuras pamatlīnijās tiek saglabātas arī turpmāk.
Bet galvenais – tie cērt pirmo plaisu Rīgas vāciskajā gaisotnē, liek arī cittautiešiem apjaust to, ka latvieši ir tauta, ne tikai zemnieku kārta.
Otrie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki
Notiek Rīgā no 1880. gada 17. līdz 20. jūnijam. Koru virsdiriģenti Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.
Kopkorī 1653 dziedātāji.
Otrie Dziesmu svētki apstiprina šāda pasākuma dzīvotspēju. Tie spēcīgi rosina latviešu profesionālās mūzikas izaugsmi.
Ceturtie vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki
Notiek Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Koru virsdiriģenti: Jurjānu Andrejs, Jānis Kade, Vīgneru Ernests.
Goda virsdiriģenti Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Kopkorī 3000 dziedātāji. Pirmo reizi realizēta ideja par apvienotā latviešu simfoniskā orķestra līdzdalību (170 mūziķi).
Pirmo reizi koriem tiek noteiktas sacensību obligātās dziesmas, pirmo reizi svētku laikā notiek Rīgas, Jelgavas un Valmieras teātru sniegtu izrāžu virkne.
Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki
Notiek Rīgā no 1926. gada 19. līdz 21. jūnijam. Koru virsdiriģenti: Pauls Jozuus, Teodors Reiters, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis(divi pēdējie diriģē tikai savas dziesmas).
Goda virsdiriģenti Pāvuls Jurjāns, Vīgneru Ernets. Kopkorī 6526 dziedātāji. Piedalās Latvijas armijas apvienotais pūtēju (t. s. "kara") orķestris.
Pirmie dziesmu svētki neatkarīgā Latvijas valstī.
100 cilvēku delegācijai no Igaunijas, ap 2000 no Lietuvas, Somijas prezidentam, latviešiem no Polijas, Vācijas, Somijas, Amerikas, pat no Šanhajas
…
