Latīniski Ferrum
Nosaukums-Dzelzs,
Simbols- Fe,
Atomskaitlis- 26
Atommasa- 55,845 u , Molmasa- 56g/mol
Blīvums -7,874 g/cm3
Kušanas temperatūra 1811 K (1538°C)
Viršanas temperatūra 3134 K (2861°C)
Fe ir viens no vissenāk pazīstamajiem Me, Fe izstrādājumi ir zināmi vismaz 6000 gadu.
Dzelzs laikmets - Arheoloģijā par Dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tā ieročus un darbarīkus.
Kopš 1709. gada tā kļuva vispārpieejama un lēta izejviela rūpniecībā.
Atrašanās dabā
Fe dabā sastopama galvenokārt savienojumu veidā, lai arī var būt arī tīrradņi (meteorītu dzelzs).
Pēc izplatības dabā Fe ieņem 2. vietu.
Fe pēc elementu izplatības zemes garozā ieņem 4. vietu, jo tā veido daudz minerālus un iežus. Svarīgākie no tiem ir :
Magnetīts ( magnētiskā dzelzsrūda Fe3O4 )
Hematīts ( Sarkanā dzelzsrūda Fe2O3 )
Limonīts ( Brūnā dzelzsrūda Fe2O3*4H2O )
Siderīts ( Dzelzs špats FeCO3 )
Pirīts ( Dzelzs kolčedāns FeS2 )
Arsenopirīts (Arsēna kolčedāns FeAsS )
Fe satur arī parastais māls.
Bagātākās dzelzsrūdu atradnes – Urālos, Ukrainā, Krivojrogas baseinā, Kerčas pussalā, Kurskas rajonā, Zviedrijā, Norvēģijā, ASV u.c.
Latvijā – Daudzos Latvijas rajonos sastopamas purvu un ezeru rūdas, kuras satur limonītu (Fe2O3*4H2O )
Uzskata, ka zemes kodolā Fe masas daļa ir 90 % (10% Ni, Co)
Dzelzij ir liela nozīme dzīvajā dabā. Pieauguša cilvēka organisms satur 4...5g Fe, ap 70% no tās ietilpst hemoglobīnā, kas pārnes skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem. Augos Fe piedalās hlorofila veidošanas procesā.
Fe2+ , Fe3+ dzeramajā ūdenī ūdens cietību neietekmē, bet lielākā koncentrācijā var piešķirt krāsu.…
