Dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas dzīve un daiļrade

 Dzejniecei ir divi dēli, Klāvs un Jānis Elsbergi, kuri ir kļuvuši par pazīstamiem literātiem.
Klāvs Elsbergs gājis bojā mīklainos apstākļos 1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos, tiek pieļauta iespēja, ka viņš ticis nogalināts.
Belševica pārtrauc rakstīt dzeju pēc sava dēla dzejnieka Klāva Elsberga bojāejas 1987. gadā.
V. Belševica daudz ir arī nodarbojusies ar tulkošanas darbiem, tulkojot dažādu cittautu rakstnieku rakstītos darbus, jo pēc emocionālais vēstures motīvu izmantojuma krājumā "Gadu gredzeni", kas kļūst par notikumu literārajā vidē un saceļ skandālu padomju Latvijas politiskajā vidē seko nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāva, kurā liecina V.Belševica, pēc kā 70.gadu pirmajā pusē viņai liegtas publicēšanās iespējas. 
Pēc šī notikuma Belševicas maizes darbs ir bijuši tikai tulkojumi, un daudzi no tiem kļuvuši lasītāju iecienīti, pateicoties to dzīvajai valodai un dzejnieces spējai iejusties oriģinālā – Šekspīra soneti, lugas “Dots pret dotu” un “Makbets”, Dantes "Vita nuova" (kopā ar J. Liepiņu), Puškina "Bahčisarajas strūklaka", M Vingranovska, M. Cvetajevas, I. Drača, T.S. Eliota, G. Ekelēfa, T. Transtremera dzeja, K. Paustovska "Zelta roze", E.A. Po stāsti, Dž.K.Džeroma "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni", A. Milna "Vinnijs Pūks un viņa draugi", A. Muntes "Stāsts par Sanmikelu", E. Hemingveja "Sirmgalvis un jūra" un "Salas straumē", M. Tvena "Konektikutas Jeņķis karaļa Artura galmā". …