Saharoze
Biešu cukurs, niedru cukurs.
Cukurbietēs (~18%), cukurniedru sulā (~20%).
Sastāv no glikozes un fruktozes.
Bezkrāsaini kristāli ar saldu garšu.
Labi šķīst ūdenī.
Ķīmiski šķeļas līdz glikozei un fruktozei.
Sintezējas fotosintēzes procesā augu lapās, uzkrājas stublājos, saknēs, augļos.
Mikrobioloģiski no saharozes iegūst etilspirtu.
Saharozi plaši izmanto uzturā, pārtikas, plastmasu, celulozes rūpniecībā.
Sastopama arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.
Saharoze satur enerģiju, taču nesatur vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas.
Saharozes nav jāņogās, lācenēs, dateļplūmēs, vīnogās.
Laktoze
Piena cukurs, kas atrodas zīdītāju pienā un piena produktos.
Veidojas piena dziedzeros.
Govs pienā tās saturs ir līdz 5 %, bet mātes pienā — līdz 7 %.
Svarīgākais enerģētiskais un galaktozes avots, arī uzlabo kalcija pārstrādi.
Viegli pakļaujas pienskābajai rūgšanai, tāpēc tā veicina dažu pienskābo baktēriju attīstību zarnās.
Zarnu traktā laktoze tiek sašķelta glikozē un galaktozē (nodrošina ferments laktāze).
Ja organismā trūkst šī fermenta – laktāzes - rodas gremošanas traucējumi – tā ir laktozes nepanesība. …