1918.gadā Anglijā tika realizēta vēlēšanu reforma, balstiesība ieguva vīrieši no 21 gadu vecuma un sievietes no 30 gadu vecuma.
Tika izmainīta tradicionālā divpartiju sistēma, vigus aizvietoja jaunizveidotā Leiboristu partija.
1922. gadā Leiboristi ieguva 142 deputātu vietas parlamentā.
Lai neradītu valstī nestabilitāti un spriedzi 1931. gada augustā visu triju partiju līderi pieņēma lēmumu izveidot Nacionālo valdību, kas darbojās līdz 1939. gadam un izveda valsti no ekonomiskās krīzes.
Lielbritānija pēc I pasaules kara zaudēja ietekmi pār Īrīju un pēcāk arī bija spiesti īriem piekāpties. Īrija pasludina savu neatkarību 1937.gadā.
Lielbritānijā un Francijā bija novērojams liels bezdarba skaits, streiki, jo lielā mērā bija atkarīgas no ASV ekonomikas.
Francija Pirmā pasaules kara laikā guva lielus zaudējumus, taču par spīti grūtībām 20. gados sākās ekonomikas uzplaukums.
Strauji attīstījās metalurģijas nozare.
Ekonomiskās krīzes laikā Francijā pieauga bezdarba līmenis un samazinājās rūpnieciskā ražošana.
Arī Tautu frontes vadītā valdība neuzlaboja strādnieku un zemnieku dzīves līmeni.
Francijai bija liela ietekme Eiropas politikā.
Saņēma Vācijas maksātās *reparācijas.
Stiprākā armija visā Eiropā.
Francijā valdību veidošanā vislielāko atbalstu guva radikālsociālisti.
20.gados Francijā bieži notika valdību maiņa.
1926. g. Radikāļi kopā ar labējām partijām izveidoja jaunu koalīciju – Nacionālo apvienību.
1934.gadā labējie spēki realizēja valsts apvērsumu, kura laikā tomēr tiem neizdevās padzīt parlamentu.
1936. g. janvārī tika izveidota tautas fronte, kas darbojās līdz 1938. gadam.
Tautas fronte saglabāja demokrātiju un nepieļāva fašistu nākšanu pie varas Francijā.
…
