Masu kultūra
20, gs masu kultūras rašanās un attīstības laikmetu.
Masu kultūras sabiedrībai raksturīgas trīs galvenās masveidīguma formas:
preču masveida ražošana
preču masveida patēriņš
labi funkcionējoši masu saziņas līdzekļi
Sabiedrībā cilvēki zaudē individuālās atšķirības un kļūst tāds kā citi.
Masu kultūra intensīvi sāka veidoties 19. un 20. gs mijā Amerikā, Eiropā un Japānā.
Masu kultūras raksturīga iezīme ir tās orientācija uz izklaidi.
Visvairāk masu kultūras attīstību veicināja ASV, Eiropa šajā ziņā neatpalika, tomēr ASV vadošās pozīcijas lika runāt par kultūras amerikanizāciju.
Viena no masu kultūras svarīgākajām iezīmēm ir augstu attīstīti masu saziņas līdzekļi.
Tieši tie uztur spēkā vispārpieņemto kultūras tēlu un priekšstatu kopumu.
Ar masu saziņas līdzekļu starpniecību notiek arī manipulēšana ar sabiedrisko apziņu. Šādai manipulācijai var būt dažādi mērķi, piemēram, tā var noderēt priekšvēlēšanu kampaņā, ideoloģiskā propagandā, reklāmā.
Nozīmīgākie masu saziņas līdzekļi 20. un 30. gados bija prese un radio.
Laikraksti
20. gs sākumā laikrakstu apjoms bija salīdzinoši neliels. Tie bija domāti vidusšķiras lasītājiem un piedāvāja rakstus par politiku un ekonomiku.
Tipiskā industriālā valstī bija 300-350 avīžu uz 1000 iedzīvotājiem.
Pēc kara laika lasītāju skaits ievērojami pieauga – tas bija saistīts ar sabiedrības vispārējā izglītības līmeņa paaugstināšanos.
Parādījās arī laikraksti, kuru tirāža sniedzās miljonos. Šajos izdevumos pārsvarā bija atrodamas sensācijas, baumas, stāsti par skandāliem un noziegumiem.
Par tamlīdzīgas bulvārpreses dibinātāju tiek uzskatīts amerikānis V.R. Hērsts. Viņa laikraksts New York Journal pievērsās skandāliem un kriminālhronikai, turklāt cena viens cents.
Laikraksti sāka iznākt iespiesti uz dzeltena papīrā, - tā radās apzīmējums dzeltenā prese.…