Skābēšana ir Viens no vecākajiem konservēšanas paņēmieniem. Tas ir arī Pārtikas produktu, galvenokārt dārzeņu, bioloģiskā konservēšana, ko veic pienskābās baktērijas, pārstrādājot augos esošos cukurus pienskābē.
5. Parasti skābē: Baltos galviņkāpostus Gurķus Rētāk kāļus Bietes
6. Kā arī Pupiņu pākstis Tomātus Augļus Ogas
7. Skābēšanas nozīme: Skābēšana ir viens no ērtākajiem un lētākajiem konservēšanas paņēmieniem. Pienskābes baktēriju darbības rezultātā rodas dažādas ēteriskās eļļas, kas uzlabo skābēto dārzeņu garšu un smaržu. Dažādos skābētos dārzeņos radušās ēteriskās eļļas uzlabo kuņģa sulas darbību, kas labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību.
8. Pareizi ieskābētiem un uzglabātiem dārzeņiem gandrīz pilnīgi saglabājas svaigu dārzeņu īpašības. Salīdzinājumā ar citiem konservētiem dārzeņiem Labāk saglabājas vitamīni: Skābētos kāpostos C vitamīns saglabājas labāk nekā svaigos kāpostos. Skābētos dārzeņos ļoti labi saglabājas A vitamīns. Skābētos dārzeņus var lietot nevārītus, vārītus vai sutinātus. Vērtīgāki ir nevārīti skābētie dārzeņi, jo ar tiem kuņģī ievada dzīvas pienskābes baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu darbību. Vārot vai sutinot skābētos dārzeņus, zūd daļa vitamīnu.
9. Skābējot jāievēro: produktu un trauku tīrība. Sasmalcināti dārzeņi traukā cieši jāsablīvē, lai rastos baktēriju darbībai nepieciešamā sula. Nesasmalcināti – jāpārlej ar sāls ūdeni, lai no šūnām izvilktos sīkbūtnēm vajadzīgās barības vielas, jāpanāk pēc iespējas ātrāka pienskābā ierūgšana , lai nepaspētu attīstīties citas baktērijas, to panāk ar labvēlīgu temperatūru – 15 -25 grādi pēc celsija.
10. Aktīvai rūgšanai beidzoties, trauks jānovieto vēsā vietā kur ir 5-10 grādi pēc celsija. Ieskābēti produkti jāsargā no gaisa piekļūšanas un jāglabā slēgtā traukā 0-4 grādi pēc celsija. Ieskābšanas veicināšanai pievieno sāli. …
