Dārgakmens ir minerāls, iezis vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes – griešanas, slīpēšanas un/ vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā - kā juvelierizstrādājums
Dārgakmeņi radušies zemes garozas formēšanās periodā, dažādu ķīmisko procesu rezultātā. Jau senos laikos dārgakmeņus izmantoja kā rotaslietas, savukārt to spožums un krāsa cilvēkos izraisīja izbrīnu un sajūsmu. Dažādos laikos bija savi iemīļotākie dārgakmeņi.
Semiramīda, Kleopatra un citas seno laiku valdnieces bija īpaši iecienījušas pērles. Renesanses un baroka mode par vislabākajiem atzina krāsainos dārgakmeņus: rubīnu, safīru, topāzu.
Ēģiptē vislabprātāk nēsāja rotaslietas no smaragda, tirkīza, ametista un kalnu kristāla. Romieši visvairāk mīlēja dimantus un safīrus.
Tomēr vienas vai otras rotas lietas izvēle bija atkarīga ne tikai no tās nēsātāja gaumes. Ar dārgakmeņiem bija saistītas dažādas māņticības un ticējumi. Akmens bija ne tikai rotaslieta, bet arī talismans, kas nesa laimi, amulets, kas aizsargāja no slimībām un nelaimēm, dažreiz – kādas profesijas pazīme.…