Darba tiesību normas

Tiesību norma ir vispārobligātais, formāli noteiktais priekšraksts, kas nāk no valsts un kuru tā aizsargā, kas ir izteikts uzvedības noteikuma vai pamatnolēmuma veidā un ir sabiedrisko attiecību valstisks regulators.
Norma var būt noteikta ne tikai uzvedības noteikuma veidā, bet arī pamatnolēmuma veidā.
V. Lazarevs raksta: “Tiesību norma – vispārobligāts noteikums, ko atzīst un nodrošina valsts un no kura izriet to sabiedrisko attiecību dalībnieku tiesības un pienākumi, kuru rīcības regulēšanai ir paredzēts noteikums kā uzvedības paraugs, etalons, mērogs.”
Darba tiesību norma – norma, kas paredzēta darba attiecību un cieši ar tām saistīto attiecību regulēšanai. Darba tiesību normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības, un ar darba attiecībām tieši saistītas attiecības.
Darba tiesību normas ir specifiskas ar to, ka to saturs visbiežāk norobežojas tikai ar dispozīciju, bet hipotēze un sankcija, kas iekļautas to loģiskajā struktūrā, parasti tiek aprakstītas blanketveidīgi.
Darba tiesībās Civillikums tiek piemērots kā vispārējs tiesību avots, bet Darba likums – kā speciālās darba tiesību normas.
Darba tiesībās Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi (Darba likuma 28. panta 3. daļa).

Darba tiesību normas satur darba tiesību avoti, kas regulē darbinieku darba attiecības un ar tām tieši saistītās sabiedriskās attiecības.…