Dadaisms - mākslas un literatūras virziens (Rietumeiropā 20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
Radās 1916.g Cīrihē, Šveicē, izplatījās Berlīnē,Hannoverē, Nujorkā, Parīzē un oficiāli beidza pastāvēt 1924.g.
Pārstāvēts literatūrā (galvenokārt dzejā), tēlotājmākslā, teātrī un grafiskajā dizainā.
Nosaukums “dadaisms” radās nejauši, no nenoteikta satura vārda “dada”
Dadaismu raksturo nihilisms, apzināta iracionalitāte, ilūziju zaudējums, cinisms, pastāvošo mākslas principu noraidījums, tradīciju noliegums.
Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu. Jēdzieni – “šedevrs” un “ģēnijs” - tika noraidīti.
Pirmais patiešām starptautiskais mākslas virziens.
Daļēji ir sirreālisma pamatā.
Par dadaisma aizsācējiem uzskatāmi: vācieši Hugo Balls un Rihards Hīlzenbeks, kā arī rumānisTristans Carā.
Dadaisms tēlotājmākslā
Mākslinieki uz labu laimi savienoja atsevišķus elementus, piemēram, koka gabaliņus, matus, smiltis, auklas, audumu fragmentus, dziju, fotogrāfijas un avīžpapīru.
Radās jaunas formas un tehnikas:
Mercs – dažādu uz ielas savāktu atkritumu (lupatas, autobusa biļetes, mašīnu detaļas u.tml.) kolāža. (Kurts Šviterss – “Mercbūve”)
Fotomontāža, kurā uz plānas virsmas salīmētas no žurnāliem izgrieztas fotogrāfijas
“Rotoreljefs” – vinila disks ar grafisku zīmējumu, kas, diskam griežoties, rada reljefa iespaidu
“Starogramma” – to panāk, nedaudz izgaismojot fotopapīru, uz kura mākslinieks izvieto vienu vai vairākus priekšmetus.
Tā pārstāvji: Fransiss Pikabija (Parīze), Marsels Dišāns (Nujorka, Parīze), Hanna Hoha (Berlīne), u.c.
Marsels Dišāns
Franču mākslinieks, kura darbi sevišķi ietekmējuši dadaisma mākslas attīstību.
Ņujorkas dadaistu grupas atzīts līderis.
1915. gadā Dišāns radīja terminu ready-made, ar kuru viņš apzīmēja ikdienišķu priekšmetu, kam mākslinieks piešķir mākslasdarba statusu.
Eksperimentējis arī ar svešiem mākslas darbiem, piemēram, ar Leonardo da Vinči gleznas “Mona Liza” reprodukciju, piegleznojot tai ūsas un bārdiņu un mainot tās nosaukumu uz “L.H.0.0.Q.”
Darbi: “Vecpuišu izģērbtā līgava, tas pats jeb Lielā glāze”, “Virves dejotāja savu ēnu pavadībā”, “Bērns – karburators”, “A.B.C.D.”, “L.H.0.0.Q”.…