Visa cilvēka dzīve nepārtraukti rit tīrā gaisa vidē.
Elpošana nedrīkst apstāties.
Ikdienas dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešami aptuveni 30 kg gaisa un 2,5 l ūdens.
Elpošanas procesā cilvēks uzņem skābekli (O2) un izdala ogļskābo gāzi (CO2).
Vienlaicīgi cilvēka organisms uzņem piesārņojumu, kas vairāk ir pilsētas gaisā un lielu transporta maģistrāļu tuvumā.
Piesārņojums ar laiku rada elpošanas ceļu saslimšanu, organisma alerģiskas reakcijas, hroniskus iekaisumus un, iespējams, ļaundabīgo audzēju (vēzi).
Tīram gaisam ir precīzs etalons 78,09% slāpekļa, 20,95% skābekļa, 0,93% argona, 0,03% ogļskābās gāzes, niecīgas procenta daļas neona, hēlija, kriptona, ksenona, ūdeņraža un ozona.
Mūsu dienās diemžēl, šim etalonam atbilstošu gaisu sastapsim ļoti reti.
Ar dūmgāzēm, putekļiem un citiem ražošanas atkritumiem piesārņots gaiss mūsu planētas „piektajā okeānā” aizņem arvien lielākas platības.
Gaisa piesārņošanas avoti.
Atmosfēras gaisu visvairāk piesārņo straujā rūpniecības izaugsme autotransporta un aviācijas attīstība, augsnes nepareiza apstrāde; apkārtējās vides piegružošana, kurināšana ar akmeņoglēm, kūdru, malku un citu kurināmo.
Visbiežāk gaisā kā piemaisījumi ir sēra dioksīds un tvana gāze, kā arī hlors, sērskābes tvaiki, slāpekļa oksīdi, fluora savienojumi.
Gaiss tiek piesārņots arī ar tabakas dūmiem, t.i., smēķējot.
Pat pārāk stiprie trokšņi, ko rada tramvaji, motocikli, automašīnas, ieslēgti radioaparāti, televizori un magnetofoni pielīdzināmi atmosfēras piesārņotājiem .
Gaisa piesārņošanu sekmē dažu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāju nepārdomātā rīcība, viņu ekoloģiskā ne izglītotība un neizdarība.…
