Ieilgums tiesu praksē (iznākums)
AT Senāts noraidīja IK “Universāls” kasācijas sūdzību.
Tēze: Prasība par nekustamā īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilguma pamata vienmēr tiek vērsta pret lietas formālo īpašnieku, kurš nerealizē savas īpašnieka tiesības, ar mērķi savas (prasītāja/ieguvēja) uz ieilguma pamata iegūtās tiesības ievest zemesgrāmatā. Prasības apmierināšanas gadījumā tiesa ar savu spriedumu vienīgi konstatē un sankcionē prasītāja uz iesēdējuma (ieilguma) pamata jau iegūtās tiesības un dod iespēju ievest zemesgrāmatās ieguvēja valdīšanas pamatu.
Bet, lūdzot atzīt viņa īpašuma tiesības uz paša uzbūvēto būvi uz ieilguma pamata, prasītājs prasību nevērsa pret lietas īpašnieku, kurš nerealizēja savas īpašnieka tiesības, bet gan pats pret sevi.
Secinājumi
Noilgums (saistības izbeigšanās ar noilgumu) ir saistības izbeigšanās tāpēc, ka ilgstošā laika posmā tā nav izlietota.
Vispārējais noilguma termiņš ir 10 gadi, bet noteiktos gadījumos likumā ir noteikti arī īsāki noilguma termiņi.
Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.
Ieilgums – noteikta laika notecējums (1 vai 10 gadi), kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
Kad viena persona iegūst lietu īpašumā ar ieilgumu, vienlaicīgi cita persona zaudē atprasījuma tiesības noilguma dēļ.
Prasība par nekustamā īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilguma pamata vienmēr tiek vērsta pret lietas formālo īpašnieku, kurš nerealizē savas īpašnieka tiesības.
…