Galvenie civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi
Jāprognozē ārkārtas situāciju rašanās iespējas. Ja šīs ārkārtas situācijas ir radušās, ir jālikvidē sekas un jāpalīdz cietušajiem.
Jāveic preventīvie pasākumi, lai mazinātu iespējas, ka ārkārtas situācijas var rasties.
Jānodrošina glābšanas dienestu, tautsaimniecību nozaru un resursu sniedzēju saskaņotu darbību, lai varētu sniegt maksimāli nepieciešamo palīdzību.
Jāsagatavo iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi un citas iestādes ārkārtas situācijām.
Jānodrošina trauksmes un apziņošanu sistēmu izvietošanu. Jānodrošina attiecīgie dienesti ar vajadzīgajiem materiāliem, un jāpārliecinās par to gatavību.
Civilās aizsardzības komisija
Civilās aizsardzības komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt civilās aizsardzības pasākumus katastrofu un to draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības jautājumu risināšanu.
Ņemot vērā jauno administratīvo teritoriālo iedalījumu, kopš 2009. gada 23. septembra pašvaldībās par civilo aizsardzību gādās kopskaitā 118 civilās aizsardzības komisijas.
Par komisijas priekšsēdētāju tiek iecelts attiecīgās republikas pilsētas vai novada priekšsēdētājs. Rīgas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs ir Nils Ušakovs.
Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas kārtība.
Šī sistēma parāda, kādā kārtībā un ar kādiem līdzekļiem valsts iedzīvotājus nodrošina ar vajadzīgo informāciju par ārkārtas situācijām valstī.
Sistēmas izmantošanas, finansēšanas un izpildes kārtību nosaka Ministru Kabinets.
Plašsaziņas līdzekļi un elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi palīdz informēt par trauksmes sistēmu darbību.…