Cilvēku tirdzniecības jēdziens
Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi meklējami ļoti senā pagātnē. Laika gaitā cilvēku tirdzniecība ir ievērojami mainījusies. Cilvēku tirgotāji izmanto jaunas un mūsdienīgas metodes, lai pievilinātu un pakļautu upurus, tāpat ir mainījies arī veids, kā un kur pārdotie cilvēki tiek izmantoti. Taču būtībā mūsdienās cilvēku tirdzniecība nozīmē to pašu, ko pirms daudziem tūkstošiem gadu – cilvēki pārdod cilvēkus. Pārdevēji par pārdotajiem cilvēkiem saņem naudu vai kādu citu atlīdzību.
Sociālas problēmas definīcija:
Sociāla problēma ir stāvoklis, kas ietekmē daudzus cilvēkus tādā veidā, kas tiek uzskatīts par nevēlamu un par kuru ir pārliecība, ka kolektīva darbība var to mainīt.
/P.B. Horton, G.R. Leslie/
Cilvēku tirdzniecības definīcijas:
ANO cilvēku tirdzniecības definīcija – cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkos izdarīta cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, izmantojot spēku, draudus vai citu piespiešanu, aizvešanu ar varu, krāpšanu, maldināšanu vai citas viltus formas, varas pozīcijas vai arī cilvēku neaizsargātību, vai arī dodot vai saņemot maksājumus vai labumus, lai panāktu kādas tādas personas piekrišanu, kurai ir vara pār kādu citu personu.
Teorijas:
FUNKCIONĀLISMS
Ogists Konts
Agrīnajās socioloģiskajās teorijās sievietes tiek minētas vien to ģimenes lomu kontekstā, jo to ietveros ģimene interpretēta kā institūcija, kas atspoguļo plašāka mēroga sociālos procesus. Pēc Konta domām, sieviete «konstitucionāli» ( pēc savas uzbūves – tulk.) ir mazvērtīgāka apar vīrieti, tādēļ, ka tās nobriešana beigusies jau bērnībā. Līdz ar to pēc laulībām sieviete kļūst pakļauta vīrietim. Šķiršanās no sievas puses tika noliegta, jo tās bija savu vīru verdzenes un pašas par sevi nemaz nevarētu izdzīvot.
Teorijas:
Herberts Spensers
Spensera organiskā līdzsvara modeļa aspekts attiecībā uz sievieti ir linearitātes pieņēmums. Izmantojot sociālas revolūcijas ideju funkcionālisma kontekstā, šie teorētiķi apgalvo, ka tas, ka ir ŠOBRĪD, ir labāks par to, kas bija IEPRIEKŠ. Jo sabiedrība attīstās no vienkāršā uz sarežģīto — lineārā veidā — un nav pieļaujama iejaukšanās, izmantojot sociālas aktivitātes, revolūcijas vai jebkādus mēģinājumus mainīt sociālo kārtību. Tāda darbība var novest pie līdzsvara sagrāves sabiedrībā.
Teorijas:
Emīls Dirkheims
Viņa vēlīnos pētījumos centrā bija SOCIĀLĀS SOLIDARITĀTES , KOHĒZIJAS ( IZLĪDZINĀŠANĀS) jēdzieni un to vieta komplicētajā darba dalīšanā sabiedrībā. Dirkheims socioloģiskā diskusijā par sievieti iekļāva izpēti divos ierobežotos kontekstos:
1) pozitīvs ģimenes un laulības vērtējums: ja sieviete tajās pilda tradicionālās lomas, tā nodrošina ģimenes funkcionalitāti.
2) negatīvs pašnāvību, šķiršanās un seksualitātes vērtējums, kur sievietes seksualitātei ir ietekme šķiršanās un pašnāvību kontekstos. Katrā no šīm saiknēm sieviete tiek interpretēta kā jau sākotnēji atšķirīga no vīrieša — kā dabas, ne sabiedrības daļa. Labākajā gadījumā — primitīvas, mazvērtīgas sabiedrība daļa.
…