Inflācija ir vispārēja cenu līmeņa celšanās noteiktā laika periodā.
Ja cenu līmenis samazinās, šādu procesu sauc par deflāciju.
Inflācijas noteikšanai lieto patēriņa cenu indeksu (PCI).
PCI = (patēriņa groza vērtība pārskata gadā / patēriņa groza vērtība bāzes gadā)x100%.
Inflācijas temps ir procentos izteiktas cenu līmeņa izmaiņas:
Inflācijas temps (%) = (PCIpārskata gadā – PCIiepriekšējā gadā)/ PCIiepriekšējā gadā ×100
Pieprasījuma inflācija
Pieprasījuma inflācija rodas, ja pieaug jebkurš no kopējo izdevumu komponentiem – mājsaimniecību personiskais patēriņš, uzņēmumu ieguldījumi investīcijās, valdības un ārzemnieku pirkumi.
Pieprasījuma inflācija rodas arī šādos gadījumos:
valsts izdevumu segšana notiek uz naudas emisijas rēķina;
tiek samazinātas aizdevumu procentu likmes un notiek pārmērīga kredītu izsniegšana, to izmantošana ir neefektīga;
pieaug cenu līmenis ārvalstīs, kas ietekmē nacionālā kursa izmaiņas.
Izmaksu inflācija
Izmaksu inflācija rodas, ja pieaug ražošanas izmaksas vai samazinās kopējais piedāvājums.
Galvenie cēloņi, kuri var izsaukt izmaksu inflāciju, ir šādi:
darba algas pieaugums, nodokļu likmju paaugstināšana;
peļņas pieaugums, ja uzņēmumi izmanto savu monopolstāvokli;
izejvielu un materiālu cenu pieaugums un vecas, nolietotas tehnikas izmantošana ražošanā;
dabas resursu izsmelšana;
cenu pieaugums importa precēm
Inflācijas ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem
Kopējie jeb bruto ienākumi ir visi ienākumi, kuri pienākas mājsaimniecībām naudas formā. No kopējiem ienākumiem tiek atskaitīti nodokļi un citi maksājumi un paliek pāri neto jeb nominālais ienākums.
Reālie ienākumi ir tas preču un pakalpojumu daudzums, kuru iedzīvotāji var iegādāties par nominālo ienākumu, pastāvot noteiktam cenu līmenim.
Izmaiņas reālajos = Izmaiņas nominālajos – Cenu līmeņa
ienākumos(%) ienākumos (%) izmaiņas (%)…