Čemurziežu dzimta (Apiaceae syn. Umbelliferae) ietilpst divdīgļlapju klasē. Lielākā čemurziežu dzimtas sugu daudzveidība ir zemeslodes mērenajos un subtropu apgabalos. Dzimtā ir aptuveni 420 ģintis, kurās ietilpst arī aptuveni 3100 sugu. Latvijā konstatētas 34 ģintis ar 47 sugām, kuras sīkāk var iedalīt – 37 sugas ir autohtonas, 6 ir adventīvas, bet 4 – dārzbēgļi).
Pie pamatnes ir lapu rozete, turpretī lapu plātne ir šķelta vai dalīta, retāk vesela. Rozetes un stublāja apakšējās daļas lapas ar kātu, augšējās – sēdošas, ir ar vienkāršāku plātnes uzbūvi. Čemurziežiem ir nelieli divdzimumu ziedi, ar 5 saaugušām kauslapām, kas redzamas sīku zobiņu veidā. Arī vainaglapas ir piecas – brīvas, veselas vai ar jomu galā, visbiežāk otrādi olveidīgas, ar uzliektu galu. Uz nektārija diska atrodas piecas putekšņlapas. Turpretī auglenīca ir saaugusi no 2 augļlapām; tai ir 2 irbuļi un galiņveida drīksnas. Ziedi sakārtoti saliktos, retāk vienkāršos čemuros vai galiņveida ziedkopās. Lapas, kas ietver saliktā čemura pamatu veido vīkalu, bet lapas, kas ietver čemuriņu – par vīkaliņu.
Latvijā plašāk izplatītās ģintis ir cemeres, gārsas, kārveles, ķimenes, latvāņi, noragas, rūgtdilles, suņuburkšķi, zirdzenes.
samērā bieži sastopamas ģintis ir burkāni, dziedenītes, pastinaki, selīnes, suņpētersīļi, velnarutki
retāk sastopamas ģintis – berulas, bezgales, briežsaknes, dobspārnes, falkārijas, knīdijas, padilles, koriandri, sārtburkšķi, stobuļi, suņstobri, vairoglapas, zilpodzes, zvaigznītes.…
