Celtnes un būves Rīgā no 16.gadsimta beigām līdz 18.gadsimtam

Rīgas Melngalvju nams atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma.
Vispirms to īrēja Lielās ģildes tirgotāji, bet 1713. gadā to savā īpašumā iegādājās Rīgas Melngalvju brālība. Melngalvju brālības locekļi bija jaunie un neprecētie ārzemju tirgoņi, kas nebija kļuvuši par namniekiem, toties aktīvi piedalījās saviesīgajā dzīvē. Lielākās nama pārbūves notikušas 1580. un 1619.-1625. gadā.

Noliktavu jeb spīķeru kvartāls līdz Rīgas cietokšņa likvidēšanai atradās ārpus cietokšņa vaļņiem un bija pazīstams ar nosaukumu Lastadija, kas nozīmē kravu iekraušanas vai izkraušanas vieta. 
Lastadijā apmetās laivinieki, plostnieki, tirgotāji, no dzimtkungiem aizbēguši zemnieki, kas šeit cēla savas būdas. Pirmā likumīgā apbūve Lastadijā veidojās pēc 1582.gada, atļaujot būvēt koka ēkas. Šeit cēla dzirnavas, šķūņus, noliktavas, darbnīcas, dzīvojamās mājas, tirgotāju iebraucamās sētas, krogus, skolas un baznīcas.

18. gs, kad pilsēta tika atjaunota pēc krievu armijas postījumiem, nojauca lielāko daļu pilsētas vienstāvu ēkas, lai to vietā celtu jau divstāvu ēkas ar jumta stāvu, kas vairāk atbilda tā laika prasībām. Celtniecība Vecrīgā turpinājās visu 18.gs.
…