Īsi par mūsdienu Indiju
Indijas Republika ir Āzijas valsts, kas aizņem lielāko daļu no Indostānas pussalas. Tā ir otrā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita - Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku, un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās.
Otrs valsts oficiālais nosaukums, kas atzīts Indijas konstitūcijā, ir Bharat.
Vairākums indiešu ir hinduisti (83%). 13% iedzīvotāju ir musulmaņi un 3% ir kristieši. Kā valsts svētki tiek atzīmēti visu trīs reliģiju svētki.
Valsts valodas - hindu un angļu valoda.
Ievads senās Indijas kultūrā
Seno Austrumu kultūras dzīve rit lēni un nesteidzīgi, un tā nav piedzīvojusi krasas pārmaiņas kā Eiropas civilizācija. Neskatoties uz daudzajiem iebrucējiem, Senās Indijas kultūra ir spējusi sevi saglabāt gandrīz nemainīgu gadsimtiem ilgi. Iebrucēji ne tikai nav sagrāvuši seno kultūru, bet arī daudz ko pārņēmuši no tās.
Indijā ir sastopami daudzi kultūras līmeņi, valodas (pārstāvētas apmēram piecas valodu saimes), tautības, tomēr reliģijas ir bijis vienojošais spēks Indijas kultūrā.
7. - 6. gs. p.m.ē. sākās svarīgas pārmaiņas Indijas kultūrā, jo tajā laikā veidojās reliģiski filozofiskās sistēmas (piemēram, budisms un hinduisms) , kas noteica tālāko Āzijas civilizāciju attīstību.
Indas ielejas senās kultūras
Līdz 20. gs. vidum pastāvēja uzskats, ka Senās Indijas kultūra sākās ar āriešu cilšu iekarojumu un "Rigvēdu" - izcilu reliģiski literāru sacerējumu, kura senāko himnu rašanās laiks datējams pirms trīsarpus tūkstošiem gadu.
Galvenā iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija lauksaimniecība, tomēr nevienai senajai kultūrai nebija tik labs pilsētu plānojums kanalizācijas, atkritumu izvadīšanas un ūdensapgādes ziņā; arī ielas tika izbūvētas pēc noteikta plāna.
Iedzīvotāji nodarbojās arī ar tekstilizstrādājumiem, amatniecību, rotu kalšanu. Pārsteidzošs bija arheologu atrastais bronzas daudzums, kuru senie iedzīvotāji pat eksportēja.…
