Dobele pilsētas centrs
Dobeles pilsētas centrs ir veidojies 16. -19.gs. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tagad brīvības un Viestura ielām) un tirgus laukumu, kas radies līdz luterāņu baznīcas celtniecību 1495.gadā. 20.gs.60. gados to pārveidoja un nosauca par Padomju laukumu. 1987. gadā tas tika vēlreiz pārbūvēts. 1991. gadā laukums atguvis vēsturisko nosaukumu – Tirgus laukums. Te notiek dažādi sabiedriski pasākumi – pilsētas svētki, koncerti, sporta sacensības. Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
Zemgaļu pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas
Netālu no pilskalna jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvējusi līdz 1289.gadam, kad zemgaļi atkāpjoties to nodedzina. Tās vietā Livonijas ordenis uzceļ mūra pili. Līdz 1562.gadam Dobeles pils ir garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka - komtura - mītne. Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā pili pārrauga vairāki komandanti, pēdējais no tiem - kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729.gada pils vairs netiek apdzīvota. Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Livonijas ordeņa pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Autors - Kārlis Zemdega. Atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. No 1940.-1950.gadam Dobeles atbrīvošanas piemineklis atradies tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, bet 1950.gadā pēc padomju varas iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts . Atjaunots 1996.gadā. Tēlniece - I.Berga, akmeņkalis - L.Peļņa.
Mīlestības aleja
Dobeles šosejas malā saglabājies 19. gadsimta beigu piemineklis – marmora urna virs Teča kapa vietas. Otrs piemineklis – granīta obelisks Švanderam – gājis bojā pēc Otrā pasaules kara. Zem pieminekļiem ir šo personu apbedījumi. Abus draugus pēc nāves savienoja bērzu aleja – Mīlestības aleja, kuru stādījuši jaunlaulātie. Saistībā ar šo vietu ir vairākas leģendas un nostāsti par hercoga galma tieslietu padomnieku Teču, juristu Švanderu un viņu atstāto mantojumu.
…
