Ceļojošo kāpu vēsture Latvijā

Ceļojošo kāpu veidošanos ietekmēja
16.gs.strauja attīstība kuģu būvē un pilsētu būvēšanā;
Latvijā sākās nekontrolēta mežu izciršana;
Tika iznīcināti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes meži;
Vairs nebija šķēršļu vēja un smilšu darbībai:
Smilts putināšana no jūras zemes iekšienē, un tur uzkrājušos kāpu pārvietošanos- nosauca par ceļojošām kāpām.
Sekas
19.gs.sākumā pie Liepājas bija izveidojusies 13 km gara un 1,2 km plata kaila josla;
Lielas smiltāju platības bija izveidojušās arī Ventspils un Kolkas apkaimē;
Kā arī Daugavas un Gaujas upju grīvās;
Ceļojošā kāpa aizbēra Langas upi;
19.gs .otrajā pusē to platība aizņēma jau vairāk nekā 2600 ha.
Cīņa
Cīņa pret ceļojošām kāpām sākās 1834.g. Liepājas jūrmalā;
Izmantoja zemus žagaru un kāršu žogus un ar tiem sadalot smiltājus joslās;
Starp žogu rindām iestādīja kāpu kviešus un kāpu niedres;
Vēlāk arī koku sēklas.
Aizsargjoslas
1838.gadā Vidzemes gubernators izdeva rīkojumu par aizsargmežu joslas noteikšanu gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti 320-510 m platumā;
1890.gadā aizsargmežu platība no Ainažiem līdz Palangai pārsniedza 18 tūkst.hehtāru.
…