Jaroslava Hašeka vārds labi pazīstams miljoniem lasītāju. Kā izcils humorists un satīriķis, mūžam dzīvā Šveika tēla radītājs, viņš iemantojis pelnītu slavu.
Jaroslavs Hašeks dzimis Prāgā ģimnāzijas skolotāja, vēlākā bankas ierēdņa ģimenē. Kad nākošajam rakstniekam ir tikai trīspadsmit gadu, nomirst viņa tēvs.
Hašeks mācījies ģimnāzijā, pēc tam bijis māceklis aptiekā. Nedaudz vēlāk viņš iestājas komercskolā, kuru arī beidz. Neilgu laiku nostrādājis bankā, viņš no šī darba aiziet un pilnīgi nododas literatūrai. XX gs. sākumā dažādos žurnālos un laikrakstos bieži parādās viņa stāsti, feļetoni un raksti, kas dažkārt publicēti ar dažādiem pseidonīmiem.
Hašekam piemita ārkārtīgas darba spējas, un savā samērā īsajā mūžā viņš sarakstījis vairāk nekā tūkstoš divi simti darbu: stāstus, apcerējumus, feļetonus, humoreskas, dzejoļus.
Ar savu daiļradi Hašeks atsaucies uz sava laika nozīmīgākajiem politiskajiem jautājumiem. Vairākus gadus rakstnieks ir saistīts ar anarhistu pulciņiem, darbojas anarhistu avīzē.
Liela loma Hašeka dzīvē bija pirmajam pasaules karam. Mobilizēts Austroungārijas armijā, Hašeks nedomāja cīnīties, aizstāvot savu apspiedēju intereses. Tāpat kā tūkstoši citu austriešu formās ietērptu čehu, Hašeks jau pirmajā izdevīgajā gadījumā brīvprātīgi padevās krievu gūstā.
Krievijā dzīvodams, viņš izvērsa spraigu politisko darbību. Oktobra revolūcijas ietekmēts, pats pieredzējis lielos vēsturiskos notikumus, Hašeks iestājas boļševiku partijā.…
