Čehijas Republika ir valsts Eiropas centrā bez izejas pie jūras – 300 km līdz Baltijas vai Adrijas jūras piekrastei.
Tā ir neliela valsts (78886 km2), kas atrodas Eiropas centrā senu Eiropas tirdzniecības ceļu krustojumā.
Rietumos robežojas ar Vāciju (810 km), ziemeļos ar Poliju (762 km), dienvidos ar Austriju (466km) un Austrumos ar Slovākiju (265 km).
Lielākais attālums rietumu – austrumu virzienā ir 493 km, ziemeļu – dienvidu virzienā - 278 km.
Čehijas Republiku veido divas daļas – Čehija un Morāvija.
Čehijas klimatiskie apstākļi
Čehijas klimats, mērens, pāriet no jūras pie kontinentāla.
Ziema parasti maiga, ar temperatūrām uz līdzenumiem no –2 līdz –4 °C un no –8 līdz –10 °C kalnainos apgabalos.
Neskatoties uz to, ka ziemas ir mazsniegainas, sniega kalnos ir pietiekami kalnu slēpošanas sezonai.
Vasarā ir pietiekami silts, ar temperatūrām 19–21 °C uz līdzenumiem un 4–8 °C kalnos.
Nokrišņu izkrīt 500–700 mm, kalnājos līdz 1600–2100 mm gadā.
Reljefs
Centrālo daļu veido Polabas līdzenums un Čehijas – Morāvijas augstiene, to iekļauj vidēji augsti, gleznaini kalni: ziemeļaustrumos Krkonoše (Sudeti), rietumos – Krušne (Rūdu kalni), Čehu Mežs un Šumava.
Vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 430 m. Augstākā virsotne - Sņežka (1602 m vjl.), zemākais punkts - Hržensko (117 m vjl.).
Garākā up - Vltava 433 km.
Caur Čehijas teritoriju iet trīs Eiropas galvenās ūdensšķirtnes (mezgls ir Kralicki Sņežnīk), kas atdala Ziemeļu, Baltijas un Melnās jūras.
Iedzīvotāji
Valsts teritorija ir diezgan blīvi apdzīvota - iedzīvotāju apdzīvojuma blīvums ir 131 iedz./km2.
Teritorijā ir sen izveidojies apdzīvoto vietu tīkls, kam raksturīgs liels skaits vidēju un mazu pilsētu, tādēļ starp pilsētu un lauku apdzīvotajām vietām nav lielas atšķirības.
Lielāks apdzīvojuma blīvums ir ziemeļrietumu rūpnieciskajā rajonā, Prāgas, Brno, Liberecas – Jablonecas rajonos.
Lielākā daļa Čehijas iedzīvotāju ir pilsētnieki.
Čehijā, tāpat kā visā Eiropā pēdējos 30 gados, ir zems iedzīvotāju dabiskais pieaugums. …
