Nozares attīstība
(izolācijā no globalizācijas):
Būvniecības nozarē neesot sociālajam spēkam darbinieku kvalifikācija būtu atkarīga no pastāvošās izglītības situācijas.
Tehnoloģiju spēkam neesot materiālu un konstrukciju risinājumi attīstītos palēlinātā izaugsmē.
Nepastāvot ārējai ekonomiskā spēka ietekmei investīciju apjoms būtu atkarīgs no IKP kapacitātes.
Neesot ģeopolitiskajam/ likumdošanas spēkam vēl joprojām pastāvētu rekets.
Vides/klimata spēkam nepastāvot netiktu pievērsta uzmanība energoefektivitātei.
Secinājumi:
Piemēram, ekonomikas krituma rezultātā 2008.-2009.gadā darba vietu skaits nozarē samazinājās par 50 tūkstošiem.
Liela daļano darbu zaudējušaji ememigrēja uz citām valstīm un tos Latvijas darba tirgum vairs neizdosies pilnībā atgūt.
Eiropas valstīs atalgojums ir pietiekami augsts un konkurētspējīgs, lai pārvilinātu pie sevis būvniecības darbiniekus no Latvijas.
Rietumeiropas valstīs līdz ar būvniecības izaugsmi turpmākajos gados palielināsies pieprasījums pēc papildus darbiniekiem, tai skaitā no Latvijas.
Secinājumi:
Savukārt straujas izaugsmes apstākļos nozare var radīt nesamērīgi lielu darbaroku pieprasījumu un konkurēt par strādājošajiem ar citām nozarēm.
Ņemot vērā nozares lielo ietekmi uz kopējo darba tirgu, noteiktos apstākļos var rasties riski tautsaimniecības līmenī, kad atalgojums palielinās straujāk nekā strādājošo produktivitāte.
Tāpēc no tautsaimniecības līdzsvarotas izaugsmes skatupunkta būtu svarīgi, lai būvniecības nozare attīstītos bez straujiem kritumiem un kāpumiem
…