Par brīvības pieminekli
Brīvības piemineklis ir arhitektoniski, tēlnieciski un tematiski nosacīta kompozīcija, kas veidota augšupejošā kāpinātā dinamiskā kārtojumā. To apstiprina arī citi tēlnieciski paņēmieni. Vispirms savdabīgais skulptūru mērogs. Tēli pakāpeniski izaug no ciļņu joslām monumentālās terases sienās, kļūst lielāki bāzi aptverošajās skulpturālajās grupās, sasniedz varenu dižumu obeliska pakājē un iesniedzas pilsētas padebešos ar mēroga ziņā par citiem veidojumiem pārāku alegorisku Brīvības tēlu. Tas ir jau Brāļu kapos izmantotais tā sauktais Zāles fenomens, kā to nosaucis tēlnieks Mārtiņs Zaurs.
No brīvības pieminekļa skulptūrām
visnozīmīgākā ir “Brīvība”
Brīvība ir viena no visvairāk izplatītajām
filozofiskajām kategorijām mūsdienu mākslas
vēsturē. Brīvība ir viens no sociālās psiholoģijas pamatjēdzieniem un sabiedriski politiskās iekārtas atspoguļotāja, kas poēzijā, folklorā, garīgajā un politiskajā kultūrā, cilvēka apziņā iegūst nozīmes paplašinājumu un padziļinātu vispārinājumu, pieņemoties daudzkrāsainā emocionālā kāpinājumā. Sengrieķu mitoloģijā
brīvības vēstnese ir uzvaras dieviete Nīke.
Sievieti par brīvības alegoriju izraudzījās arī
Kārlis Zāle.
Brīvības ideju pauž arī daudzās skulpturālās grupas. Tomēr visaptverošāk brīvības
alegorija ietverta pašā arhitektoniskajā kompozīcijā – mērķtiecīgā, izteiksmīgā un
dinamiskā arhitektonisko masu kārtojumā.
Pieminekli vainagojošā apakšskulptūra – Brīvības alegorija – ir statiska, izstiepta,
pieskaņota izsmalcinātajai obeliska augšuptiecei. Tēla plastikai raksturīgs neoklasicisks
modelējums, tērpa krokojums. Pats tēls, kaut arī orientēts pret Vecrīgu, ir vienādi labi
skatāms no visām pusēm.
Alegoriskā Brīvības tēla atklāsmē liela nozīme ir ta galvas veidojumam. Vairumam Zāles
darināto sieviešu tēlu – simbolu – mazāk piemīt sievišķīga izmalcinātība, bet vairāk
vitalitāte un patoss. Sieviešu noteiktajos, vīrišķīgajos, dažkārt pat skarbajos sejas
pantos ir mazāk emocionalitātes, vairāk spēka un pašapziņas. Tomēr Brīvības tēlā
iemiesots arī apgarots skaistums, lirisks pacēlums, trausls sievišķīgs maigums.
Neparastā figūras stāja – ar augstu virs galvas paceltām rokām – rada ilūziju par
izstieptām ķermeņa proporcijām. Patiesībā Zāle saglabājis klasisko galvas un visa
auguma attiecību (1:8). Tēlnieka silueta izjūta padara loģisku arhitektoniskās
kompozīcijas idejisko noslēgumu, ievadot Brīvības tēlu kā starojošu idejas nesēju
debess telpā. Brīvības tēlā K. Zāles ieviesta triju zvaigžņu simbolika guvusi plašu
vispārinājumu Latvijas identitātes apzīmējumam. Tā daudzkārt izmantota biedrību un
organizāciju karogos, lietišķajā grafikā, vērtspapīros, krūšu nozīmēs, arī – dažādos
reklāmas izdevumos – plakātos, prospektos u.c.…
