Algināts ir jūras izcelsmes polisaharīds, kas tiek iegūts no brūnajām aļģēm. Pirmo reizi to 1881. gadā ieguva britu ķīmiķis Standfords. Turpmākajos eksperimentos tika konstatēts, ka uronskābes ir nozīmīgas algināta sastāvdaļas. Vairāk nekā 70 gadus vēlāk atklāja, ka alginātu veido gan b-D-mannuronskābe, gan a-L-guluronskābe un ka tas ir kopolimērs.
Sākotnēji algināts tika galvenokārt pielietots farmācijas jomā kā stabilizators vai biezinātājs un zobārstniecībā zobu nospiedumu iegūšanai, taču mūsdienās tā pielietojums biomedicīnā ir daudz plašāks. Alginātu izmanto zāļu piegādē, audu reģenerācijā kā šūnu un proteīnu piegādes līdzekli un kā modeļu sistēmu zīdītāju šūnu kultūrām pētījumos. Bieži algināts ir izmantots hidrogēlu formā, jo šis hidrogēls saglabā strukturālo līdzību ar ārpusšūnu matriksiem, kas līdzinās šunu dabiskajai videi.
Īpaša nozīme alginātiem kā biomateriāliem ir hemostāzes jeb asiņošanas apturēšanas procesā. Piemēram, hemostatiskās adatas tiek sagatavotas, pārklājot šļirču adatas ar alginātu-CaCl2 hidrogēlu, kas var uzbriest caurduršanas procesā un fiziski aiztaisīt durtās brūces. Citi ar hemostāzi saistīti alginātu produkti ir medicīniskie pārsēji, mikroadatas, filmas un injekciju līdzekļi. Jauni pētījumi sniedz daudzsološus rezultātus par ph-modificējošu alginātu brūču pārsējiem un to spēju veicināt dzīšanas procesus, taču to ir nepieciešams pētīt vēl.…
