Darbs kā sociāls institūts:
Socioloģijā darbs tiek skatīts 3 aspektos:
kā algots darbs;
kā darbs mājsaimniecībā;
kā brīvprātīgais darbs.
Pazīmes, kas atspoguļo darba nozīmi un darba funkcijas:
/Pēc E.Gidensa/
darbs kā ienākumu avots;
darbs kā pamats prasmju un spēju attīstīšanai;
darbs kā daudzveidīgs vides, dažādības nodrošinātājs;
darbs kā laika strukturētājs;
darbs kā sociālo kontaktu nodrošinātājs;
darbs kā pašidentitātes un pašvērtējuma veidotājs. [Socioloģija, 2007]
Definīcijas [1]
Sociāla problēma stāvoklis, kas ietekmē daudzus cilvēkus tādā veidā, kas tiek uzskatīts par nevēlamu un par kuru ir pārliecība, ka kolektīva darbība var to mainīt. [Horton, Leslie]
Bezdarbs (unemployment) sociāli ekonomiska parādība, kad ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbinātība sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā). [Kenneth J. Neubeck]
Bezdarbnieks (unemployed) persona, kura ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā un kura:
nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto);
meklē darbu;
ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu;
7) neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
8) nav pilnā valsts apgādībā. [Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums].
Bezdarba līmenis (unemployment rate) daļa (izteikta procentos) darbaspēka, kas vēlas un ir spējīgi strādāt, bet kam nav darba un kas aktīvi to meklē.
Bezdarba līmenis = (bezdarbnieku skaits/ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits)*100% [Vilne D., Birzniece J., 2004].…
