Līdz 1990. gadam iedzīvotāju nodarbinātība Latvijā bija viena no augstākajām pasaulē.
90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma - bezdarbs.
To lielā mērā var izskaidrot ar ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, īstenojot pilnīgas nodarbinātības principu, kas, no vienas puses, ļāva novērst bezdarbu, bet, no otras puses, noteica zemu darba ražīgumu.
90. gadu sākumā uzsāktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu līdzarto arī bezdarbniekus.
1991.gada 17.aprīlī nodibināts Nodarbinātības valsts dienests, un 2003. gada oktobrī - Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA);
NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
NVA ir partneris darba devējam un darba ņēmējam, veicinot bezdarba samazināšanu un nodarbinātības uzlabošanu valstī.
2000. gada 1. janvārī stājās spēkā likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kurš paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta procentuālo apmēru salīdzinājumā ar tajā laikā spēkā esošajām normām un ierobežot pabalsta maksimālo apmēru.
Tas ir mēģinājums veicināt bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū.
01.07.2009. Grozījumi – lai sniegtu lielāku atbalstu bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, visiem bezdarbniekiem noteikts vienāds bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums – 9 mēneši.…
