Mūsdienās ikviena attīstīta valsts apzinās, ka bērni ir tās prioritāte. Gan veseli bērni, gan bērni ar speciālām vajadzībām (to skaitā – bērni ar cerebrālo trieku). Dzīvojot savām spējām piemērotos apstākļos, arī šī jaunās paaudzes daļa var kļūt par sabiedrībai nozīmīgu vērtību radītājiem, nevis vienīgi to patērētājiem. Tāpēc Latvijai, tāpat kā jebkurai valstij, jācenšas darīt visu iespējamo, lai šie bērni spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē.
Par likumu paketes veidošanas sākuma brīdi var uzskatīt 1991. gadu, kad Latvijas Republika pievienojās ANO Konvekcijai par bērna tiesībām. 1998. gada 19. jūnijā Latvijas Saeima pieņēma Bērnu tiesību aizsardzības likumu. 1998. gada 30. jūnijā LR Ministru kabinets akcpetēja koncepciju “Vienādas tiesības visiem”, par pamatu ņemot principu, ka “ikvienam ir jārespektē citu sabiedrības locekļu vajadzības un ikvienam ir tiesības uz to, lai tiktu respektētas viņa vajadzības”, kā arī “radīt sabiedrību ar vienādām iespējām visiem, arī tiem, kuriem ir speciālas vajadzības.”
Kopumā skatot, varētu pat apgalvot, ka Latvijā ir pietiekama likumu bāze bērnu ar speciālām vajadzībām tiesību aizsardzībai. Taču daudzi no tiem nedarbojas!
Bērni ar BCT procentuāli veido gandrīz pusi no kopēja bērnu ar speciālām vajadzībām skaita. Turklāt katru gadu Latvijā piedzimst apmēram 400-500 bērnu, kuriem jau zīdaiņa vecumā var pamanīt iespējamu cerebrālas triekas radītu traucējumu attīstību turpmākajā dzīves gaitā.…