Benzīna iekšdedzes dzinējs

Iekšdedzes dzinēju pielietojums ir ļoti plašs. Sākot no motorzāģiem līdz pat kosmosa kuģiem. Tomēr mūsdienās vislielāko iekšdedzes dzinēju pielietojumu var novērot katru dienu – automašīnās.

Ikviens no mums ikdienā izmanto automašīnas, bet neiedomājas kas veido tās motoru, uz kā pamata tā kustās, cik liels darbs ir ieguldīts, lai izgudrotu šādu pārvietošanās līdzekli. To, kas ir automašīnai „vēderā”, pastāstīsim šajā projektā, sākot ar iekšdedzes dzinēja pirmsākumu līdz tā izmantošanai mūsdienās.

Iekšdedzes dzinēja vēsture I
1860.gadā francūzis Etjēns Lenuārs izgudroja pirmo sekmīgi strādājošo iekšdedzes motoru:
tā degmaisījuma aizdedzināšanai lietoja elektrisko dzirksteli;
tā dzinējs darbojās ar gāzes palīdzību, kas bija ļoti līdzīgs tvaika dzinējam ar cilindriem, virzuļiem, savienojošajiem stieņiem un spara ratu;
tam tvaiku aizvietoja gāze;
tā lietderības koeficents bija 3-5%.

Iekšdedzes dzinēja vēsture II
1862. gadā vācu inženieris Nikolaus Otto radīja netiešās darbības zemspiediena dzinēju bez virzuļiem:
tas lielās efektivitātes dēļ ieguva lielākās tirgus daļu atbalstu;
tas bija sākums, vēlāk izgudrotajam četrtaktu benzīna dzinējam.

1867. gadā Nikolauss Oto, sadarbībā ar Gotliebu Daimleru un Wilhelmu Maibahu izveidoja pirmo praktiski izmantojamo četrtraktu benzīna dzinēju.…