~1160.g. Daugavā parādījušies pirmie vācu kuģi, bet ilgi pirms tam šeit jau braukājuši Gotlandes tirgotāji.
~1185.g. misionārs Meinards (vēl nav bīskaps) uzbūvē Ikšķilē mūra baznīcu.
1187.g. kurši vai Sāmsalas igauņi ieņem un nodedzina Zviedrijas galvaspilsētu - Sigtunu.
1198.g. kaujā ar lībiešiem lībietis Imauts nogalina bīskapu Bertoldu un lībieši uzvar.
1199.g. pāvests Inocents III izdod krusta kara bullu ar aicinājumu doties krusta karā uz Livoniju; Jaunais bīskaps Alberts sarīko plašu ekspedīciju uz Livoniju (> 20 kuģos ar ~500 krustnešiem).
1201.g. vācieši, zemi dabūjuši ar viltu, blakus lībiešu ciemiem sāk būvēt Rīgu, lielāko vācu atbalsta centru Baltijā.
1202.g. patstāvīgai darbībai Baltijā tiek nodibināts Zobenbrāļu ordenis, kura kontingents ir diezgan krimināls (viņi cer uz grēku atlaišanu, karojot "svētajā karā pret neticīgajiem").
1205.g. vācieši sāk būvēt Cēsu pili, pēc veiksmīga karagājiena pret lībiešiem.
1207.g. galīgi tiek pakļauti lībieši.
1209.g. Jersikas valdnieks Visvaldis ir spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali.
1210.g. kuršu uzbrukums Rīgai neizdodas, jo pārējie sarunātie sabiedrotie (zemgaļi, latgaļi, lībieši) neierodas palīgā.
Tālavas valdnieks Tālivaldis ir uzticīgs katoļticībai un vāciem un 1208 - 1212. pat piedalās karagājienos pret igauņiem. 1215.g. viņu dzīvu sadedzina igauņi.
1212.g. neveiksmīga lībiešu un latgaļu sacelšanās (Autīnes sacelšanās) pie Cēsīm.
1214.g. galīgi tiek pakļauti latgaļi.
Viens no igauņu vecākajiem Lembits apvieno pret vāciem lielāko igauņu daļu, bet 1217.g. kaujā pie Vilandes igauņi tiek sakauti.
1219.g. dāņu iebrukums Ziemeļigaunijā, vispirms nostiprinoties Tallinā.
1227.g. igauņi galīgi tiek pakļauti, un Igauniju savā starpā sadala vācieši un dāņi.…