AUGU KUSTĪBAS
Kustības, kas saistītas ar augšanu, izraisa šūnu nevienmērīga augšana dažādās stublāja pusēs. Rezultātā stumbrs saliecas vai uz kairinātāja vai uz pretējo pusi.
Kairinātāji- gaisma, mitrums, vielas utt.
Kustības, kuras izraisa turgora maiņa noteiktās šūnu grupās ir raksturīgs ziediem, augļiem, lapām. Tās ir atgriezeniskās kustības.
Izteiktas kustības novērojamas mimozai. Savukārt āboliņam lapas sakļaujas vakarā, mainoties apgaismojumam.
DZĪVNIEKU BALSTA UN KUSTĪBU ORGĀNU SISTĒMA
Ārējais skelets ( eksoskelets) ir daudziem bezmugurkaulniekiem. Šo skeletu sauc arī par čaulu ( gliemežiem). Čaula apņem dzīvnieka ķermeni un veic aizsargfunkciju. Čaula var būt viengabala, spirāliska, divvāku.
Posmkājiem ir ciets, vairākās vietās savienots ārējais skelets. Skeleta posmus savā starpā savieno elastīgas membrānas. Posmkāju muskuļi no iekšpuses ir piestiprināti pie ārējā skeleta izaugumiem (kāju posmi vai spārni).
Būtisks trūkums ārējam skeletam- tas neļauj ķermenim augt.
DZĪVNIEKU BALSTA UN KUSTĪBU ORGĀNU SISTĒMA
Gandrīz visi dzīvnieki spēj aktīvi pārvietoties. Sēdošs dzīvesveids (nekustīgs) ir sūkļiem, koraļļiem, ascīdijām, jūraszīlēm. Visas dzīvnieku aktīvās kustības nodrošina muskuļi.
Veids, kāda dzīvnieks pārvietojas, ir atkarīgs no viņa lieluma, formas un dzīvesvietas. Dzīvnieki pārvietojas kūleņojot, lienot, rāpojot, peldot, ejot, skrienot, lecot vai lidojot.
…