Atkarībā no situācijas un cilvēka personas īpatnībām bailes var izpausties ļoti plašā diapazonā ¬¬– kā nedrošība, bažas, satraukums, izbailes, panika, izmisums, šausmas.
Bailes liek mums palikt aizkulisēs. Tās pārliecina mūs, ka mēs nekad nevarēsim īstenot savus sapņus. Liek mums ciest klusu un nošķir mūs no tiem, kurus mīlam.
Reakcija uz bailēm parasti ir viena un tā pati – mums svīst rokas, izkalst mute, rodas dīvaina sajūta vēderā – un mēs esam gatavi darīt visu, upurēt visu, lai tikai šī sajūta pazustu.
Bailes izpaužas
Pasīvā veidā: paralizē kustības. Draudot nopietnām briesmām, uzmanības koncentrācija ir ļoti liela. Mēs nemanām tādos brīžos pat ievērojamas sāpes, kas cēlušās no miesas bojājumiem. Domas sparīgi strādā. Kad briesmas garām, jūtam pēkšņu atvieglinājumu.
Aktīvā veidā: sajūtās mostas tieksme bēgt un spēki uz brīdi pieaug.
Bailes iedala
Bailes, kas skar cilvēku kā bioloģisku būtni - draudi ķermenim vai fiziskajam "Es". Simboliski to var noformulēt kā bailes "kļūt par neko". - tas ir nedzīvot, neeksistēt, būt mirušam, baidīties no nāves. Uz šo grupu attiecas bailes no uzbrukuma, stihijas, kara, sāpēm, bezdibeņa, augstuma.
Bailes attieksmē pret citiem - zaudēt cilvēku sabiedrību, būt "ne ar ko". Pie šīs grupas var pieskaitīt arī bailes no tumsas, vientulības, bailes tikt apbērtam, apmaldīties, bailes no soda, pārāk plašām vai slēgtām telpām.
Bailes, kuras raksturo cilvēku kā sociālu būtni un saistās ar draudiem personības sociālajam vai psiholoģiskajam statusam. Nosacīti - bailes "kļūt par neko" un "būt ne par to". Pie šīs sērijas pieder bailes nokavēt, neattaisnot cerības, nespēt atbildēt, bailes pirms kontroldarba, bailes saņemt sliktu atzīmi vai atsauksmi, bailes no nepazīstamiem cilvēkiem un bailes likt vilties vecākiem. …
