Sociālisms Austrumeiropā
Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienība mērķtiecīgi realizēja tādu politiku, lai Padomju armijas okupētajās Eiropas valstīs nodibinātu komunistiskus režīmus. Pirmajos pēckara gados no politiskās dzīves tur pakāpeniski tika izstumti nekomunistisko partiju pārstāvji. Savukārt komunistiem tika radīti visi apstākļi, lai viņi varētu sagrābt varu un nostiprināt savas pozīcijas.
Visās Austrumu bloka valstīs sākās sociālisma celtniecība pēc Padomju Savienības parauga. Tika pārkārtota valsts politiskā sistēma. Likvidēja daudzpartiju sistēmu, un vara koncentrējās komunistiskās partijas rokās. Šīs partijas tika veidotas pēc staļiniskās Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas parauga, kur faktiskā vara piederēja ģenerālsekretāram, kas īstenībā bija maskēta vienpersoniska diktatūra. Komunistiskā partija kontrolēja visu valsts aparātu un sabiedriskās organizācijas.Tika ierobežotas visas pilsoņu tiesības un brīvības.
Varšavas līgums
1955. gada 14. maijā Eiropas sociālistiskās valstis (Albānija, Bulgārija, Čehoslovākija, Polija, Rumānija, PSRS, Ungārija un VDR) noslēdza t. s. Varšavas līgumu, kas paredzēja dalībvalstu militāri politiskās savienības izveidošanu. Tas vēl vairāk pastiprināja Austrumu bloka valstu integrāciju un ierobežoja politisko un militāro patstāvību. Varšavas pakta ietvaros Maskava praktiski kontrolēja un vadīja politiskos procesus Eiropas sociālistiskajās zemēs.
Arī ārpolitiskajā darbībā Austrumu bloka valstis sekoja PSRS kursam, un jebkura nepakļaušanās Maskavai izraisīja ļoti asu pretreakciju.…
