Pirmā publikācija - dzejolis “Sapņi” 1926.g.laikrakstā “Sociāldemokrāts”.
Arī publicējas "Jaunākajās ziņās", „Signāls", „Domas".
Dzejniece pieslēgās literārajām grupām „Trauksme" un „Zaļā vārna”.
A.Čaks palīdzēja A.Skujiņai – mācīja mīlet vientulību un strādāt; deva grāmatas un paradīja literatūras plašumu.
Līdzīgi motīvi un izteiksmes līdzekļi – pilsētas tēls.
Dzejas īpašības.
Viņas dzeju tik populāru dara ne jau ļoti spilgts talants, ne kādas izcilas, novatoriskas dzejas kvalitātes, cik dzejnieces romantiskā personība, traģiski īsā dzīve, vēlēšanās atklāt savu kailo, skumju plosīto dvēseli un viņas vienkāršā, viegli uztveramā dzeja.
Savā dzīvē un dzejā iemiesojusi tādu pasaules izjūtu:
mūžs - košā sapņu pasaule un pelēkā ikdiena,
jaunības ideāli - apnicīgās dzīves bezcerība;
dvēseles daiļums - miesas nīcība;
Draugi, ģimene , mīlestība, sapņi - nodevība, sāpes un
vilšanās
Skujiņas lirikā pasaule tiek tēlota kā labirints vai sprosts, no kura ir grūti atrast izeju.
Galvenais motīvs - skumjas un vientulība, pārdomas par savu vietu dzīvē, cilvēku savstarpējām attiecībām.
Liriskais Es pauž to, ka dzīve ir tikai ciešanas, un neviens Tev nesniegs roku, redzot Tevi slīkstam.
“zārki, kapi, cietumi” ir ne tikai viņas individuālās vīzijas, bet arī
tā laika literārā mode. …