Ainavu izmaiņas cilvēka darbības ietekmē
Kalnu ainavas kopumā aizņem 24% sauszemes platības. Kalnu rajonos dzīvo 10% pasaules iedzīvotāji. Klimata izmaiņas, iedzīvotāju skaita pieaugums, kalnrūpniecība, mežu iznīcināšana, ekstensīvā lauksaimniecība, tūrisms un vides piesārņošana ir galvenie faktori, kas apdraud kalnu ekosistēmu daudzveidību un degradē „pasaules ūdenstorņa” vides kvalitāti. Kalnu meži veido aptuveni 28% no visiem pasaules mežiem. Cilvēku darbības ietekmē notiek mežu izciršana. Slēpošanas trašu ierīkošanai sekmē strauju sniega kušanu un lietusūdeņu noteci, kas saīsina palu ilgumu un paaugstina ūdens līmeni upēs palu laikā. Veģetācijas iznīcināšana kalnu nogāzēs palielina noslīdeņu un lavīnu risku, kā arī augsnes eroziju. Kalnu ekosistēmas īpatnības nosaka augstumjoslojums. Dēļ globālās sasilšanas un dēļ cilvēka darbības notiek kalnu ekosistēmu fragmentācija un tiek apdraudētas vai izzūd daudzas unikālas augu un dzīvnieku sugas, tiek iznīcinātas kalnu ainavas. Cilvēku darbības rezultātā pieaug vides piesārņojums ar cietajiem un šķidrajiem atkritumiem, kalni ir ļoti jūtīgi pret gaisa piesāŗņojumu, jo tie ir kā barjera skābā lietus pārnesē. Tūrisms daudzviet ir veicinājis vides izmaiņas un ir bijis pat degradējošs faktors, tas mainījis kalnu iedzīvotāju tradicionālo dzīvesveidu, nodarbošanas un kultūrainavas. Tūristu dēļ tiek izcirsti meži, celtas modernas viesnīcas, ierīkoti ceļi, tilti, elektrības kabeļi. Diemžēl pārāk liels apmeklētāju skaits pastiprina tūrisma objekta iznīcināšanu.
…