Bora atoma teorijas pamatā bija trīs svarīgi pieņēmumi jeb postulāti:
Elektrons var kustēties ap kodolu nevis pa jebkurām orbītām, bet tikai pa stabilām orbītām, kur mijiedarbība starp elektronu un kodolu ir līdzsvarā.
Pārvietodamies, pa kādu no šim orbītām, elektrons enerģiju neizstaro.
Elektrons izstaro enerģiju tikai tad, ja pāriet no orbītas, kas atrodas tālāk no kodola, uz orbītu, kas atrodas tuvāk pie kodola.
Atoma sastāvs
Atoms ir vielas pamatvienība.
Atoms sastāv no pozitīvi lādēta kodola un elektronu apvalka.
Atoms izmērs ir 10-10 m, bet kodola izmērs ir 10-14 m
Kodolā ir elektrostatiskais pievilkšanās spēks, kas notur elektronus atoma elektronu apvalkā.
Elektronu apvalku savstarpējās mijiedarbības dēļ rodas ķīmiskas saites, kas no atomiem veido struktūras, kas nosaka vielas fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
Atoms
Atoma kodola atklāšana
Atomi kristālrežģī neveido necaurejamu barjeru – eksperimentāli noskaidrots 19. gs. beigās.
Katodstari – vakuumā paātrināts elektronu kūlis.
Negatīvi lādēts atoma elektrona apvalks – ļoti, ļoti retināts.
Atoms – elektroneitrāls.
19. gs. beigās vēl nebija atklātas pozitīva elektriskā lādiņa nesējdaļiņas.
Viens no pirmajiem atoma teorētiskajiem modeļiem
„...substancē, kam piemīt pozitīvs elektriskais lādiņš, ir izvietoti negatīvi lādētie elektroni”.
Autors – elektrona atklājējs Dž. Dž. Tomsons.
Elektroni savstarpēji atgrūžas.
Tomsona modeļa nepilnības – stabila atoma pastāvēšanas izskaidrošana, vajadzēja izskaidrot, kāpēc atomiem ir noteikts skaits elektronu, kas šo skaitu nosaka.
…
