Atomisms, pragmatisms un holisms izglītībā

Atomisms
Atomisms – mācība par diskrētu, pārtrauktu matērijas uzbūvi (no atomiem uz u.c. mikrodaļiņām). Atomisms noliedz, ka eksistē pēdējā, nemainīgā matērijas būtība, un atzīst matērijas kvantitatīvo un kvalitatīvo bezgalību. Atomisms apgalvo, ka matērija sastāv no atsevišķam pārak mazām daļiņām; līdz 19.gadsimtam tās skaitījās nedalāmas.
Atomismam raksturīgi:
realitāte tiek skatīta caur materiālismu;
realitāte var tikt reducēta uz loģiskiem komponentiem vai atomiem;
idejas, zināšanas nāk caur sajūtam;
mēs varam kontrolēt pasauli, attīstot tehnoloģijas uz empīrisko meklējumu pamata;
pētījumus var veikt, ņemot vēra vērtības (vērtību neitrālā pozīcija).
Pragmatisms
Pragmatisms. Pragma no grieķu valodas – lieta, darbība.
Pragmatisma pamatā ir epistemoloģiska teorija, kurai raksturīgs uzskats, ka zināšanas sakņojas pieredzē. Tas atzīst, ka cilvēcei ir aktīvs un pētošs prāts, nevis pasīvs un uztverošs. Cilvēks nevis vienkārši saņem zināšanas, bet iegūst tās, mijiedarbojoties ar vidi. Cilvēki iedarbojas uz vidi un iegūst noteiktas sekas (zināšanas). Viņi mācas no šīs mijiedarbības pieredzes ar apkārtējo vidi.…