Atomelektrostaciju ietekme uz apkārtējo vidi

Manuprāt, atomelektrostaciju celtniecība ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās, tas pats viens fakts par Černobiļas AES katastrofu vien pierāda, ka AES celtniecība kādā valstī ir ļoti nopietns solis pretī augošai ekonomikai, bet arī varbūt solis pretī katastrofai
Viens no galvenajiem jautājumiem sakarā ar AES celtniecību ir „Kur glabāt kodolatkritumus?”
Pēc manām domām, tomēr atomelektrostacijas (AES) celtniecība vairāk tomēr saistās ar diezgan lielu risku. Bieži vien tieši cilvēku izraisītās avārijas rūpniecības uzņēmumos apdraud dabu, kā arī paša cilvēka dzīvību un veselību.
Tieši avārijas ķīmiskajos uzņēmumos un atomelektrostacijās rada lielu postu, jo avārijas gadījumā plašas teritorijas tiek piesārņotas ar ķīmiskajiem savienojumiem un radioaktīvajām vielām


Kodolenerģijas priekšrocības
Nerada izmešus gaisā (CO2) kā tos rada Termoelektrostacijas, vai citu veidu elektrostacijas, kur galvenais enerģijas avots ir akmeņogles vai kāds cits kurināmais
Dzesēšanas ūdens nerada lielu piesārņojumu, tādēļ kaitējums apkārtējai videi ir nenozīmīgs

Kodolenerģijas negatīvās puses
Kodolatkritumu glabāšana
Tehnisku kļūmju vai cilvēku nolaidības rezultātā ir noticis daudz sīku un vidēji smagu nelaimes gadījumu
Kodolatkritumu bīstamais starojums, kas ilgst vairāk nekā 10 000 gadus, piemēram, viens no pašiem bīstamākajiem atkritumproduktiem ir plutonijs, tā pussabrukšanas periods ir 24 000 gadu, bet pat pēc 50 000 gadiem joprojām saglabāsies ceturtā daļa no tā sākotnējā radioaktivitātes līmeņa, AES kodolatkritumu izolācijas problēmas būs arī nākotnē, mūsu atvasēm, tādēļ cītīgi jāpārdomā, vai AES celtniecība tiešām ir izeja?…