Atmiņa
Tas ir darbību kopums centrālajā nervu sistēmā, kas nodrošina indivīda pieredzes uzkrāšanu, glabāšanu un atveidošanu.
Tas ir smadzeņu īpašība saglabāt un reproducēt uzbudinājuma impulsu pēdas un impulsos kodēto informāciju.
Galvenie atmiņas procesi
Uztvere
Iegaumēšana
Atcerēšanās
Aizmiršana.
Izšķir vairākus atmiņas veidus:
īslaicīgo un ilgstošo atmiņu,
mehānisko un loģisko atmiņu,
redzes, dzirdes, taustes, ožas atmiņu,
tēlaino atmiņu,
emocionālo atmiņu.
Lai, gadiem ejot, atmiņa nepasliktinātos, svarīgi ievērot vairākus nosacījumus:
Nedrīkst ar savu organismu eksperimentēt, draugu un paziņu lokā lieloties ar to, cik maz naktīs iznāk gulēt. Miegā organisms atpūšas un atjauno spēkus.
Būtiskas ir pozitīvas emocijas.
Iespēju robežās jācenšas mazināt stresu.
Nedrīkst aizmirst par regulārām fiziskām aktivitātēm.
Gadījumā, ja lielu darba dienas daļu cilvēks spiests sēdēt pie rakstāmgalda, vai, vēl jo vairāk - pie datora, jācenšas izbrīvēt laiku, lai kaut uz brīdi izkustētos un atbrīvotu galvu no sasprindzinājuma.
Ja ir iespējams, vēlams arī nedaudz izvingrināt ķermeni, vismaz kakla daļu.
Uzturā noteikti jālieto svaigi dārzeņi un augļi.…
