Hipotalāma cilmes šūnas pretnovecošanas efektu rada, izdalot molekulas, ko dēvē par microRNAs (miRNAs). Molekulas nav iesaistītas proteīnu sintēzē, taču tās spēlē būtisku lomu gēnu ekspresijas regulācijā.
Mēs atklājām arī to, ka process nav neatgriezenisks. Injicējot papildus cilmes šūnas vai molekulas, ko tās veido, daudzus novecošanās procesus ķermenī ir iespējams palēnināt vai pat “atgriezt atpakaļ”, ” norādījis pētījuma autors, molekulārās farmakoloģijas profesors Dongsheng Cai no Alberta Einšteina Medicīnas koledžas.
Meklējot atbildi uz jautājumu, vai hipotalāma cilmes šūnas ir būtiskas novecošanās procesos, zinātnieki vispirms pētīja veselīgu peļu hipotalāma cilmes šūnu likteni, dzīvniekiem pakāpeniski novecojot. Hipotalāma cilmes šūnu daudzums sāka samazināties brīdī, kad peles sasniedza aptuveni 10 mēnešu vecumu. Novērojums sakrita ar laiku, kad pelēm parasti sāk parādīties pirmās novecošanās pazīmes. Kad peles sasniedza vecumdienas (aptuveni 2 gadu vecumu), konkrētajā hipotalāma reģionā bija izzudušas visas neironu cilmes šūnas.
Lai pārliecinātos, vai cilmes šūnu zuduma process patiešām ietekmē novecošanos vai tā ir tikai sakritība, zinātnieki pievērsās pētījumiem ar vidēja vecuma pelēm, kurām apzināti tika ietekmētas hipotalāma cilmes šūnas, samazinot to daudzumu.
Pētījums parādīja, ka brīdis, kad sākās traucējumi hipotalāma cilmes šūnās ļoti būtiski paātrināja dzīvnieku novecošanās procesus, un tās nodzīvoja krietni īsāku mūžu, nekā veselīgās peles ar normālu hipotalāma cilmes šūnu daudzumu.
…
