Zinātniski pētījumi rāda, ka smēķēšanai, kas ir svarīgākais ierobežojamais slimības izraisošais faktors pasaulē, ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.
PVO lēš, ka viena trešdaļa no pasaules pieaugušajiem jeb 1,1 miljards cilvēku, no kuriem 200 miljoni ir sievietes, ir smēķētāji.
Iegūtā informācija liek secināt, ka pasaulē smēķē 47% vīriešu un 12% sieviešu. Dzimumu atšķirības smēķēšanas prevalencē ir tipiskas.
Katru gadu tabaka izraisa 3,5 miljonus nāves gadījumu jeb 10 000 nāves gadījumu dienā. Viens miljons šo nāves gadījumu ir jaunattīstības valstīs. Tiek lēsts, ka vispasaules tabakas epidēmija agrīni ietekmē 250 miljonu jauniešu un bērnu dzīvi.
Paredzams, ka ap 2020. gadu smēķēšana kļūs par vadošo mirstības un invaliditātes cēloni, kas ik gadus nogalinās vairāk nekā 10 miljonus cilvēku.
Šis skaitlis pārsniedz nāves gadījumu skaitu, ko izraisa HIV, tuberkuloze, auto negadījumi, pašnāvības un slepkavības kopā ņemot.
Viens no katriem diviem smēķētājiem, kas smēķēšanu uzsāk jaunībā un smēķē visu mūžu, nomirst no slimības, kas saistīta ar tabakas lietošanu. Caurmērā smēķētājiem, kas smēķēšanu uzsāk jaunībā un turpina regulāri smēķēt, ir 50% iespēja nomirt tabakas dēļ. Puse no tiem nomirs vidējos gados, nesasniedzot 70 gadu vecumu un zaudējot vidēji 22 gadus no normāla mūža ilguma. Smēķējot ilgstoši, smēķētāju vidū ir trīs reizes lielāka mirstība visās vecuma grupās nekā nesmēķētāju vidū. …