Dzemdību asiņošana ir galvenais grūtnieču mirstības iemesls pasaulē,pat tajās valstīs ,kur ir augsti attīstīta prenatālā un internatālā aprūpe.
Izmeklējot un ārstējot grūtnieci ar dzimumorgānu asiņošanu ir jāņem vērāvairāki fakti:
Kamēr nav zināmi iemesli ,jebkura asiņošana grūtniecības laikā var būt bīstama dzīvībai
Tas ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem
Kamēr ir aizdomas par placentas priekšguļu ,vagināla izmeklēšana ir kontrindicēta
Fizioloģiskās hipervolēmijas dēļ ( grūtniecības 30 ned.cirkulējošais šķidruma apjoms pieaug par 40%) mātes atbildes reakciju uz asiņošanu reizēm novēro ,ja asins zudums pārsniedz 25-30% no kopējā asiņu apjoma
Visjūtīgākais hipovolēmijas raksturlielums ir stundas diurēze
Asiņošanu iedala pēc diviem kritērijiem:
1) Pēc lokalizācijas - iekšēja vai ārēja asiņošana,
2) Pēc bojāto asinsvada veida - kapilārā, arteriālā vai venozā asiņošana.
Atbildes reakcija uz asiņošanu noris 2 fāzēs:
Akūtā fāze- tai raksturīga vazokonstrikcija,lai nodrošinātu dzīvībai svarīgo orgānu apasiņošanu
Hronsikā fāze- noris aptuveni 4 stundas pēc asiņošanas epizodes ,kad ncirkulācijā atgriežas ap 30% no asins tilpuma.
Asiņošanas mehānisma izskaidrojums:
Asiņošana ir starpbārkstiņu sinusu bojājumu rezultāts, un, jo lielāks ir bojājuma laukums, jo stiprāka asiņošana.
Asiņošanas iesākšanās ir atkarīga no dzemdību darbības rakstura. Asiņošanas stiprums ir atkarīgs no dzemdību darbības rakstura. Asiņošanas stiprums ir atkarīgs no dzemdes kontrakciju ilguma un intensitātes, jo ikviena spēcīga dzemdes kontrakcija kavē venozo asiņu atplūdi no sarpbārkstiņu telpām, rodas sastrēgums dzemdes muskulatūras tīklā, kas savukārt sekmē asiņošanu.
Asiņošanas stiprums ir atkarīgs no trombu vediošanās: ja ir traucēta asins sarecēšana, tad pat neliela placentas atslāņošanās izraisa stipru asiņošanu, tad raksturīga viļņveidība – asiņošana pastiprinās, pēc tam gandrīz beidzas, tad no jauna atsākas pat pie nelielas fiziskas slodzes.
…
