DABISKI IEGŪTĀ IMUNITĀTE
Dabiski iegūta imunitāte var būt aktīva vai pasīva.
Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte rodas tad,ja cilvēks izslimo kādu lipīgu slimību un viņa asinīs izveidojas pretvielas pret šīs slimības mikrobiem.
Dažkārt,piemēram,pēc masalām vai skarlatīnas,šīs pretvielas saglabājas visu mūžu,citreiz,piemēram,pēc gripas,pretvielas cilvēka asinīs atrodamas dažus gadus,bet reizēm,piemēram,pēc tuberkulozes,imunitāte nerodas nemaz.
Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte ir jaundzimušajiem un zīdaiņiem pirmajos mēnešos.Ja māte ir pārcietusi kādu lipīgu slimību,pēc kuras izveidojas imunitāte,ar šo slimību pirmajos mēnešos pēc piedzimšanas nesaslimst arī bērns-caur placentu viņš no mātes saņēmis pietiekami daudz pretvielu.
Mākslīgi iegūtā imunitāte
Mākslīgi iegūtā imunitāte var būt gan aktīva,gan pasīva.
Lai mākslīgi iegūtu aktīvu imunitāti,cilvēkam ievada vakcīnu-novājinātus vai nonāvētus slimību mikrobus.Šādi mikrobi slimību NEIZRAISA,tomēr organisms pret tiem ļoti aktīvi veido pretvielas.Ja cilvēks pēc tam saskaras ar šiem mikrobiem,viņš vai nu nesaslimst nemaz,vai slimo ļoti viegli.
Ja cilvēkam nepieciešama steidzama vakcinācija,viņam mākslīgi rada pasīvu imunitāti-ievada gatavas pretvielas.Šādas pretvielas satur,piemēram,ārstnieciski serumi,ko iegūst no izslimojušu dzīvnieku vai cilvēku asinīm(!!!!serums ir plazma bez fibriogēna).
Šadi serumi ir pret difteriju,stingumkrampjiem,čūsku indi.Šāda seruma ārstnieciskā darbība ir tūlītēja,bet īslaicīga,tādēl to izmanto tad , kad aizsargefekts vajadzīgs nekavējoties.
…
